Tā kā ES pārdzīvo ekonomikas krīzi, Eiropa uzsāk konferenci par budžetu - šīs debates ilgs divus gadus.

Ziņas: ES tēriņi krīzes laikā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15708135/n001-111019-001-lv_mf.srt

Ekonomikas krīzes apstākļos  Eiropa atklāj savu pirmo konferenci,

kas aizsāks divu smagu gadu ilgas  sarunas par nākošo ES ilgtermiņa budžetu.

Pēdējās sarunas par budžetu  bija ārkārtīgi sarežģītas,

un būs sarežģīti krīzes  apstākļos noteikt kritērijus.

EP un Komisija ir vienisprātis,  ka septiņu gadu budžets

Bet lielās dalībvalstis - Francija  un Vācija - vēlas to iesaldēt.

Tās vēlas, lai Eiropa tāpat kā  šīs valstis samazinātu tēriņus.

Manuprāt, tās atbalstīs pieaugumu,  kas ir inflācijas līmenī - mazliet virs 2%.

Ja ES budžets pēc 2013. gada pieaugs  par mazliet vairāk nekā 2%,

mums ir jānodrošina, ka mūsu prioritāte  ir šajā periodā paredzētie tēriņi,

bet, manuprāt, prioritātēm jābūt  ES darbavietām un izaugsmei.

Bet, lai īstenotu ES mērķus,  nepietiks pat ar 5% pieaugumu.

Ārējās darbības dienestam vajadzīgi līdzekļi,  lai Eiropu padarītu par globālu spēlētāju.

Vairāk naudas jāpiešķir nelegālās  imigrācijas un terorisma apkarošanai,

Viens risinājums varētu būt  tiešs ES nodoklis.

Bet tikai dažas valstis vēlas,  lai Brisele iekasētu nodokļus.

Ja mēs to veiksmīgi izskaidrosim  nacionālajiem parlamentiem,

ir atbrīvot savu valstu budžetus  no šīs milzīgās maksas.

Francijai tie ir  18 miljardi eiro gadā.

Lielākā daļa naudas tiek tērēta  lauksaimniecībai, ko Francija cītīgi aizstāv,

kā arī attīstības projektiem, kas ir svarīgi  Centrālās un Austrumeiropas valstīm.