EuroparlTV jums rāda, kā vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde pēdējo 25 gadu laikā no maza tiesību aktu diskusiju foruma ir pārvērtusies varenā spēlētājā.

Vara cilvēkiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16494176/v003-0058-lv.srt

Eiropas Parlaments Strasbūrā  ir mērojis garu ceļu,

kopš tas bija vien nedaudz vairāk  kā vienkāršs forums,

kurā tika apspriesti citur ES sistēmā  ierosinātie un apstiprinātie tiesību akti.

Pēdējo 25 gadu laikā  līdz ar katru jaunu ES līgumu –

Māstrihtas, Amsterdamas,  Nicas un Lisabonas –

Parlaments ir ieguvis  arvien lielākas pilnvaras:

likumdošanas, budžeta,  pilnvaras pārbaudīt.

Tomēr joprojām daudzi cilvēki  Parlamentu uzskata

par ES iestādi,  kurai ir vismazāk varas.

Viņi jautā, kā tai var būt vara,  ja tā nedara to, ko dara valstu parlamenti,

proti, ierosina tiesību aktus,  kas ietekmē mūsu ikdienu?

kaut arī EP pastāv mehānisms,  kas paredzēts,

lai mudinātu EK  ierosināt likumus noteiktās jomās.

Taču papildus tam  Parlamenta pilnvaru saraksts ir plašs.

Tas pieņem tiesību aktus,  ko uzskata par labiem,

un noraida vai vismaz groza tos, ko uzskata  par ES iedzīvotājiem nelabvēlīgiem.

Parlaments ir vienīgā iestāde,  kas tiek tieši ievēlēta.

Savienībā, kurai vissvarīgākā  ir demokrātija, tam ir liela nozīme.

Kopš Lisabonas līguma  stāšanās spēkā 2009. gadā

lielākajā daļā tiesību aktu,  kas tiek pieņemti kopā ar Padomi

vai dalībvalstīm, ir ievērojami  pieaugušas koplēmuma tiesības.

Tas var grozīt vai atklāti noraidīt  tiesību aktus, ko Komisija ir virzījusi

dažādās jomās,  kuras mūs interesē arvien vairāk:

ekonomikas pārvaldība, imigrācija,  enerģētika, transports, vide

un patērētāju aizsardzība,  minot tikai dažas jomas.

Un saraksta augšgalā  ir datu aizsardzība.

Esiet liecinieki Komisijas neveiksmīgajiem  mēģinājumiem pievienoties

starptautiskajam nolīgumam ACTA,  kas pēc EK teiktā vajadzīgs,

lai apturētu pirātismu  un intelektuālā īpašuma zādzību.

Milzīgs vairākums uzskatīja, ka tas pakļautu  iedzīvotājus pārliekām datu pārbaudēm,

EP deputāti atrodas  vienā līmenī ar Padomi,

pieņemot ES budžetu, kas šobrīd  ir apmēram 135 miljardi eiro gadā.

Viņi ir iesaistīti budžeta sagatavošanā,  darbojoties tādās komiteju telpās kā šī.

Viņi uzrauga tā īstenošanu,  apstiprina, izlaiž to, kā saka žargonā,

taču vienīgi tad, ja viņus  apmierina tā īstenošanas veids.

Parlamentam un arī Padomei  pieder galavārds

noraidot, pieņemot  septiņu gadu budžetu, diskutējot par to.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu  Parlaments ievēl Komisijas priekšsēdētāju,

stiprinot tā demokrātisko leģitimitāti.

ES valstu vadītāji izvirza kandidātu,

pamatojoties uz  Eiropas vēlēšanu rezultātiem.

Parlaments var virzīt priekšlikumu  izteikt neuzticību

Līdz šim neviens no astoņiem virzītiem  priekšlikumiem netika pieņemts.

Taču nepieciešamie ieroči  ir pieejami.

1999. gadā Komisija,  kuru vadīja Žaks Santērs, atkāpās,

Parlamentam ir pilnvaras ievēlēt  Eiropas ombudu vai ombudi,

Tāpat tam ir jāsaņem konsultācija,  pirms amatā tiek iecelti

Eiropas Centrālās bankas  prezidents un valde.

Vēl jāmin cilvēku vara,  jo Parlamenta vara

galu galā ir atkarīga  no cilvēkiem, kas to ievēl.

Savukārt cilvēku vara  kaut ko mainīt

galu galā ir atkarīga no Parlamenta,  vismaz ES kontekstā.

Ikviens ES iedzīvotājs,  organizācija vai uzņēmums

var Parlamentam iesniegt lūgumrakstu,  pieprasot grozīt spēkā esošos

vai jaunos tiesību aktus.  Tāpat viņi var ierosināt pilsoņu iniciatīvu,