Visām ES valstīm - vai gandrīz visām - ir jāpievienojas eirozonai. Taču kādi ir vienotās valūtas noteikumi? Stāsts par to, kā darbojas eiro.

Eirozonas aizkulises

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11883841/v003-0069-lv.srt

Kopš 2002. gada vairāk nekā 300 miljoni  eiropiešu veic pārskaitījumus eiro valūtā.

Pirmkārt, kurš var būt  eirozonas dalībnieks?

Visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju un  AK, kas panāca nepievienošanos,

ir jāievieš vienota valūta  un jāpievienojas eirozonai.

Otrkārt, kādi kritēriji ir jāizpilda,  lai pievienotos eirozonai?

Ir četri pievienošanās kritēriji,  virkne ekonomisko rādītāju,

ko sauc par konverģences kritērijiem  jeb Māstrihtas kritērijiem.

Tie tika pieņemti  1992. gada 7. februārī Līguma ietvaros.

Kritēriji ietver inflācijas noteikumus

un valsts parāda  un deficīta ierobežojumus,

kā arī kritērijus valūtas kursa stabilitātei  un procentu likmes konverģencei.

tai ir jāpilda  Stabilitātes un izaugsmes pakts

Dalībvalstu valdību parāds  nedrīkst pārsniegt 60%,

un gada parāds nedrīkst  būt lielāks par 3% no IKP.

Eirozonas dalībniecēm  ir arī jākontrolē inflācija.

Ja dalībvalsts pārkāpj  deficīta vai parāda slieksni,

var tikt piemērota pārmērīga  deficīta novēršanas procedūra.

Ja valstij tiek piemērota pārmērīga  deficīta novēršanas procedūra jeb PDP,

tai ir jāizpilda Padomes ieteikumi,  lai izlabotu situāciju.

Padome var piemērot finanšu sankcijas  Komisijas ieteikumam.

ja tās noraida lielākā daļa dalībvalstu.

Eirozonas valstij,  kas ir iekļauta PDP,

ir jāiemaksā  0,2% no IKP kā depozīts.

Tas kalpo kā garantija,  un tiks izmantots kā soda nauda,

ja dalībvalsts  neīstenos efektīvas darbības,

lai izpildītu sākotnējos ieteikumus  deficīta labošanai.

Vai dalībniece var izstāties no eirozonas  un atgriezties pie savas valsts valūtas?

Eiropas līgumi aizliedz izslēgt  eirozonas valstis pret savu gribu.

Tomēr nepastāv tiesiskā regulējuma, kas  noteiktu to, kā valsts var atteikties no eiro,

Tā ir iestāde, kas zināma  kā Eiropas Centrālā banka.

Taču ECB loma  ir pilnīgi cits stāsts.