Piesprādzējieties un gatavojieties ceļojumam cauri Eiropas vēlēšanām, kurā EPTV stāsta, kā tiek lemts par varas sadalījumu parlamentā un kam ir tiesības balsot.

Kā tas darbojas: Ievēlot Eiropas nākotni

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16465376/v003-0052-lvx.srt

Nākamās Eiropas vēlēšanas notiks  laikā no 2014. gada 22. līdz 25. maijam.

Katra valsts var pati noteikt  vēlēšanu dienu šajā periodā.

Visi Eiropas Savienības iedzīvotāji,  kas ir sasnieguši balsstiesīgo vecumu,

varēs balsot par sev tīkamiem politiķiem,  kas pārstāvēs viņus Eiropas līmenī.

Parlaments ir vienīgā Eiropas iestāde,

kurā deputātus tieši ievēl iedzīvotāji.

Taču ne visi iedzīvotāji  izmanto savas balsstiesības.

Obligāti ir jābalso  tikai četrās dalībvalstīs.

2009. gadā vidējā vēlētāju aktivitāte  Eiropā bija 43%.

Taču, aplūkojot sīkāk,  varam redzēt, ka katrā valstī

Piemēram, Slovākijā vēlēšanās  piedalās katrs piektais iedzīvotājs.

Tomēr, neskatoties uz to, ka Maltā  tas nav obligāti, aktivitāte sasniedza 80%.

Itālijā aktivitāte bija 65% apmērā.

Visā ES tiek piemēroti  daži noteikumi.

Kopš 1979. gada deputātus ievēl vispārējās  tiešās vēlēšanās uz pieciem gadiem.

Proti, iedzīvotāji viņus  izvēlas tiešā veidā.

ES minimālais balsstiesīgais vecums ir  18 gadi, izņemot Austriju, kur tas ir 16 gadi.

kas nākamos piecus gadus  veidos Eiropas Parlamentu.

Viņi pārstāv visu  Eiropas iedzīvotāju intereses.

Katras dalībvalsts EP deputātu skaits  ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam.

Taču tas nevar būt  mazāks par sešiem

un minimālais vecums, lai kandidētu  vēlēšanās, katrā valstī atšķiras.

Beļģijā tas ir 21 gads, Francijā – 23,  pārējā Eiropā – 18 gadi.

Pēc ievēlēšanas EP deputāti  pievienojas Eiropas politiskajai grupai

taču viņi var izvēlēties to nedarīt

un darboties kā pie politiskajām grupām  nepiederoši deputāti.

Kad varas līdzsvars  Parlamenta sēžu zālē ir noskaidrots,

Eiropas iedzīvotāju pārstāvji  var ķerties pie darba.