We take a look back at the long struggle to improve the information available to consumers when they are choosing what to eat.

Flashback: Food labelling

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15715106/V004-0012-LVa-16px.srt

Gandrīz katram ceturtajam  britam ir liekais svars.

Īrijā, Maltā un Luksemburgā -  katram piektajam iedzīvotājam.

To izraisa fizisko aktivitāšu trūkums  un nepilnvērtīgs uzturs.

Lai ļautu pilsoņiem  izdarīt veselīgāku izvēli,

Eiropas līmenī tika reformēta  pārtikas marķēšana.

Lai valstis un Parlaments vienotos,  bija nepieciešamas trīs gadus ilgas sarunas.

Jau 10 gadus ES likumi aptver uz produktu  etiķetēm brīvprātīgi norādāmo informāciju.

Tas cieta neveiksmi:  aptaukošanās skaitļi turpina augt.

2008. gada janvāris: Komisija  kā aperitīvu ierosināja saistošāku likumu.

Tā sākās cīņa starp eirodeputātiem,  kas pārstāv pilsoņus,

un dalībvalstīm, kas aizstāv  uzņēmumu intereses.

Arī lobiji atgādināja  par savu klātbūtni.

Pamanīju, ka lobēšana  kļūst nekaunīga.

Bija centieni izdarīt spiedienu uz  eirodeputātiem, ko mēs nepieļaujam.

Jāsaka, ka es biju patiešām šokēta.

„PAMANĪJU, KA LOBĒŠANA KĻŪST  NEKAUNĪGA”- RENĀTE SOMMERE

daži satraucoši punkti un citi,  kuri liekas acīmredzami.

Uzkodās: 2010. gada jūnijā Parlamenta  pirmo nostāju atbalstīja lielais vairākums.

Viņi gribēja paziņojumu par  uzturvērtību padarīt obligātu.

Šobrīd uz iepakojuma obligāti  jānorāda tikai sastāvdaļas.

Tas saglabāsies, bet papildus obligāta  būs informācija par uzturvērtību,

vienmēr uz 100g vai 100ml,  lai patērētāji produktus varētu salīdzināt.

Šajā paziņojumā par uzturvērtību  būtu jāietver enerģētiskā vērtība,

pārtikas produktā ietverto tauku, piesātināto  tauku, cukura un sāls daudzums.

Jāuzmanās ar piesātinātajiem taukiem,  runājot par sirds un asinsvadu slimībām.

Mēs visi zinām, ka šie  tauki kaitē mūsu veselībai.

Lielisks jauninājums: tiks izcelti alergēni,  lai patērētāji tos varētu pamanīt,

pat tad, ja pārtikas produkts nav iepakots,  piemēram, restorānos un ēdnīcās.

Tomēr nebūs luksofora krāsu sistēma.

Šī iecere likās vienkārša – sarkans pārāk  lielam tauku, cukura, sāls daudzumam,

oranžs vidējam, bet zaļš – pilnīgi  pieņemamam daudzumam.

pārtikas produktam vai dzērienam  ar mazu kaloriju daudzumu,

dzērienam “Diet Coke”  tā būs zaļā krāsa,

bet pienam ar vidēju kaloriju  daudzumu būs oranžā krāsa,

Otrajā ēdienā:  ko vēlas 27 dalībvalstis?

2010. gada decembrī  tika panākta vienošanās.

„Jā” obligātai marķēšanai,  bet ne obligāti iepakojuma priekšpusē,

uz ko cerēja eirodeputāti  un patērētāju organizācijas.

Parlaments vēlas pārāk daudz  informācijas iepakojuma priekšpusē,

Padome saka: „Tas ir par daudz,  neviens to nelasīs, nedrukāsim tur neko".

to norādīšanai iepakojuma  priekšpusē ir ļoti daudz vietas.

Ja jānorāda, ka produktā ir arī cukurs,  pēkšņi vietas vairs nav.

BET, JA IR JĀPIEVIENO  CUKURA DAUDZUMS,

PĒKŠŅI IEPAKOJUMA PRIEKŠPUSĒ  NAV VIETAS – BASS EIKHAUTS

Vēl ēdienkartē:  izcelsmes valsts norāde,

kas jau ir obligāta  atsevišķiem pārtikas produktiem.

Bet ar kādu mērci jaunais  regulējums to pasniegs?

Vai ar sastāvdaļu izcelsmes, vai dzimšanas,  augšanas un nokaušanas vietu?

Daudzi patērētāji grib izvairīties  no garas dzīvnieku transportēšanas.

Ja redz, ka dzīvnieks piedzima vienā valstī,  auga citā un tika nokauts trešajā valstī,

jūs ziniet, ka viņš savā dzīvē  cieta divreiz.

Ja jūsu tapenādē ir 15 sastāvdaļas,  nav iespējams noteikt katras izcelsmi.

Tas attiecas tikai uz produktiem  ar vienu sastāvdaļu.

Pēc eirodeputātu pieprasījuma valstis  beidzot piekrita šo sarakstu pagarināt,

bez liellopu gaļas iekļaut arī cūku,  jēra, kazas un putnu gaļu.

Līdzko tika izvēlēti šie elementi, tie tika  iesniegti eirodeputātiem otrajā lasījumā.

Desertā: 2011. gada vasarā eirodeputātiem  izdevās piemērot salasāmības kritērijus.

Sākumā bija runa par  vismaz 3mm lielu druku.

Patērētāju un rūpniecības interesēs

tika panākts kompromiss par 1,2mm,  ja virsma pārsniedz 80cm2.

Tā ir informācija, kas uz pārtikas produktu  etiķetēm būtu jānorāda 2016. gada beigās.

UZKODAS: PAZIŅOJUMS  PAR UZTURVĒRTĪBU

Flashback: Food labelling

Info

Apraksts