Lai gan pēdējā lielākā KLP reforma bija 2004. gadā, šis parlamentārais periods nav bijis ar nenozīmīgu darbību lauksaimniecības nozarē: ĢMO, Veselības pārbaude, brīvprātīgā modulācija un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī citas lietas.

Atskats: ES lauksaimniecība nozīmē vairāk kā nodrošināt pārtiku

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14914256/A009-00011-LV.srt

Ir gandrīz 6,8 miljardu mutes,   ko pabarot visā pasaulē.

No plašā un augošā skaita ir   860 miljonu

hronisku izsalkušu seju saskaņā   ar Pasaules banku.

Ir paredzēts, ka pārtikas pieprasījums   pasaulē dubultosies līdz 2050. gadam.

Tādējādi lauksaimniekiem būs   savs darbs jāpielāgo

konkurējošām prasībām, kvalitātei   un daudzumam.

Laikā no 2006. un 2008. vidēji pasaules   pārtikas cenas pieauga 80%,

bet rezerves krājumi Eiropā   samazinājās vēsturiski zemi.

Piecus gadus atpakaļ veikalos bija   pietiekami, lai pabarotu mūs vairāk

kā 4 mēnešus. Tagad rezerves   ir līdz 40 dienām.

ES ir pagājušas sviestu kalnu un   vīna ezeru dienas,

kas ir noticis cenu intervencijas   rezultātā.

t.i. bez lauksaimniecības ķimikālijām   un ģenētiskajām modifikācijām.

Kustība pret gēnu inženieriju   Eiropā nodrošināja, ka daudzās

valstīs tika pārtraukta ģenētiski   modificētās kukurūzas lietošana.

KOMISIJAI IR JĀPIEKRĪT   ĢMO AIZLIEGŠANAI.

FRIEDRICH-WILHELM   GRAEFE ZU BARINGDORF

Tas ir šajā strīdā solis uz priekšu   Eiropas Parlamentā.

Pēdējā lielā reforma kopējā   lauksaimniecības politikā bija 2003.

gadā, bet šo pēdējo piecu gadu pilnvaru   termiņā tika redzēta "Veselības

pārbaude", kas ir nepieciešamā sistēmas   daļa jaunu valstu uzņemšanai.

EP mīkstināja lauksaimniecības atbalstu   sazinājumus, ko Komisija ierosināja,

un uzlaboja piensaimniecības   industrijas dzīvotspēju.

Eirodeputāti arī novērsa, ka Padome   var piespiest visas dalībvalstis

novirzīt 20% lauksaimniecību   maksājumus lauku attīstības projektos,

kas ir "brīvprātīga modulācija",   kuru atbalsta AK valdība.

Eiropas lauksaimnieki darbojās   atšķirīgos ekonomiskajos klimatos,

taču ir ļoti svarīgi, ka lauksaimniecība   joprojām ir dzīvotspējīga.

Mums ir jāpārliecinās, ka mēs   nekropļojam tirgu

Tāpēc mums ir jāturpina reforma   arī nākotnē.

REFORMA IR JĀTURPINA   NĀKOTNĒ NEIL PARISH

Pirms lejupslīde sāka ietekmēt   patērētāju izvēli, bija novērojams

bioloģiskās lauksaimniecības   produkcijas augošs pieprasījums

un bioloģiskās kvalificējas   nostiprināšanas noteikumu pieprasījums.

Bija milzīgs atbalsts pasākumiem,   lai definētu precīzāk to,

kas tiek saukt par bioloģisko, kā arī   ražošanas un marķēšanas nosacījumiem.

Bija 611 balsis par, 61 pret un   23 deputāti atturējās.

Regula stājās spēkā 2007. gada   27. jūlijā.

2009. gada janvārī EP balsoja par augu   aizsardzības līdzekļu noteikumiem,

piemēram, pesticīdiem, augšanas   regulatoriem un pret vīrusu aģentiem.

Lauksaimniecības industrija stingri   pret to lobēja, bet EPD

balsoja par pakāpeniski atteikšanos   no 22 bīstamām sastāvdaļām.

Kontrole ir laba, bet Eiropa   dažkārt ir pretrunā ar sevi.

tad pārdošanā ir noteikts maksimālais   mikotoksīnu līmenis.

Lai sasniegtu šo līmeni, ir   nepieciešami pesticīdi.

un tikmēr kvotas tiks palielinātas   1% gadā.

Ne visi domā, ka tas ir pietiekoši, bet   jautājums tiks pārskatīts 2010. gadā.

Lauksaimniekiem ir pietiekami daudz   dabas ienaidnieku: dzīvnieku

slimības, klimata pārmaiņas, jaudīgu   lielveikalu ķēdes, kas pazemina cenas,

ārvalstu ražotāju konkurence,   kuru nesaista

ES stingrie kvalitātes un labturības   standarti.

Tas nav pārsteidzoši, ka viņi var   justies aizmirsti.