Tā kā par Komisijas un Parlamenta priekšsēdētāju amatiem ir izlemts, Sadžads Karims pauž nožēlu par zaudētu iespēju, bet Silvija Ivonne Kaufmane svin demokrātijas uzvaru.

Demokrātijas paraugs vai apšaubāmas aizkulišu vienošanās?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11828208/n003-0302-lv.srt

Martins Šulcs ir pirmais atkārtoti ievēlētais  ES Parlamenta priekšsēdētājs,

un Žanu Klodu Junkeru  no Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata

Cits aiz cita tiek aizpildīti  ES augstākie amati.

Taču tiek spriests par to,  vai tas patiešām ir demokrātisks process.

Mēs jautājām Vācijas EP deputātei  Silvijai Ivonnei Kaufmanei

un Lielbritānijas EP deputātam Sadžadam  Karimam, kā viņi nosauktu šo procesu –

par demokrātisku vai arī tā  ir vienošanās aiz slēgtām durvīm

jeb aizkulišu vienošanās,  kā to sauc angļi.

Tā noteikti nav aizkulišu vienošanās.

Ir svarīgi, lai vēlētāji  Eiropas vēlēšanās zinātu,

kurš ieņems  Eiropas Komisijas vadītāja amatu.

Varu teikt, ka Vācijas vēlēšanu kampaņās  liela uzmanība bija vērsta uz to,

kurš kuru atbalstīs  un, protams, kuru partiju.

Tas notiek kā ierasts,  tā ir pastāvošās kārtības uzturēšana.

Runa ir par Eiropas  pieredzējušo spēku apvienošanos,

lai pārliecinātos, ka mēs nereaģējam  uz to, ko eiropieši ir vēlējušies;

turklāt mani satrauc reformu plāns.  Mums būs jāstrādā vēl smagāk,

kuras šobrīd izmisīgi lūdz  Eiropas iedzīvotāji.

Bija iespēja Komisijas priekšsēdētāja  amatam virzīt vadošo kandidātu.

Mēs jau no paša sākuma  skaidri paudām to,

Tāpēc ECR grupa nevirzīja  vadošo kandidātu ES vēlēšanās.

Manuprāt, šīs vēlēšanas  ir sava veida panākums.

Nākamajās Eiropas vēlēšanās  mēs redzēsim, ka dažas partiju grupas

kandidātu virzīšanu  varētu uztvert nedaudz nopietnāk

tā vietā, lai to uzskatītu  par tādu kā izklaides pasākumu,

ko daži no viņiem  laiku pa laikam darīja.

Labi, taču saskaņā  ar Lisabonas līgumu

valstu un valdību vadītāji  piedāvā kandidātu.

Mēs esam atstājuši  pozīciju „ievēro līgumu”.

Tajā ir skaidri teikts,  ka Padome pēc konsultāciju perioda

ir atbildīga par kandidāta virzīšanu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta  vēlēšanu rezultātus.

un eiropieši zina  par kandidātu, par ticamību tam

un to, ir vai nav bijis atklāts process,

tāpēc vidējā un ilgtermiņā  Eiropas Savienībai tas ir labi.

Tā ir patiesība, ka Eiropadome  sniedza priekšlikumu saskaņā ar līgumu,

taču tā bija pietiekami gudra,  lai atzītu vēlēšanu rezultātus,

Mums ir vadošie kandidāti, un EPP-ED  uzvarēja, kas, manuprāt, ir skumji,

iecelt amatā  Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Eiropadomes augstākais amats  drīz tiks aizpildīts.

Vai arī tur būtu jāīsteno pārmaiņas?

Es uzskatu, ka Eiropadomē  ir nepieciešamas pārmaiņas.

Parlaments strādā  ļoti pārredzamā veidā.

Attiecībā uz Padomi  es vēlētos lielāku pārredzamību.

Mums būs jāturpina par to debatēt  gan ar Padomi, gan Eiropadomi.

Tāpēc mums ir jāpievēršas  Padomes secinājumiem,

proti, tiem ļoti svarīgajiem  secinājumiem, kas tika veikti.

Mani iedrošina tas, ka mēs,  kas Parlamentā pārstāvam reformistus,

ka daudz kas no tā, ko gribējām,  ir iestrādāts reformu programmā,

tāpēc labāk koncentrēsimies uz  programmu, nevis personālijām.

Vai jums dažreiz nešķiet,  ka ne viss tiek izlemts Briselē?

Es nedomāju, ka kāds,  kurš šodien Eiropā seko politikai,

kas koncentrējas uz  noteiktu Eiropas viedokli.

Un jautājuma būtība ir tāda,  ka Eiropu var izveidot,

Mūsu iedzīvotāji šajās vēlēšanās  ir nosūtījuši ļoti skaidru vēsti,

Teikt: „Mēs turpināsim,  un jums būs vēl vairāk tā paša.

Mēs saglabāsim to pašu stāvokli.  Nav nozīmes, ko jūs sakāt vai vēlaties.

ir jāspriež par personāla jautājumiem.

Kā jau minēju, Eiropadomei  ir tiesības sniegt priekšlikumu,

un ir svarīgi,  ka būtībā abas palātas –

Eiropas Parlaments no vienas puses  un valdība no otras –

kopā izveido procesu,  kas galu galā atspoguļo vēlētāju vēlmes.