Eirodeputāte Monika Holmeijere un Eurojust priekšsēdētāja Mišela Koninksa runā par to, kā novērst radikalizāciju un cīnīties pret ārvalstu kaujiniekiem.

Terorisma apkarošana: apbruņojot Eiropas tiesu iestādes

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11582002/n003-0404-lv.srt

Valstu pieņemtajās politikās  ir iekļauti dažādi pasākumi,

lai cīnītos pret ārvalstu kaujinieku  fenomenu un novērstu radikalizāciju.

Eurojust uzdevums  ir atbalstīt sadarbību

Atceroties upuru skaitu  nesenajos uzbrukumos Parīzē un Briselē,

Mēs jautājām Mišelai Koninksai,  Eurojust priekšsēdētājai,

un Vācijas eirodeputātei  Monikai Holmeijerei.

Tik tiešām upuru dēļ  mēs strādājam tik smagi

un fokusējamies uz tiesu aspektiem  cīņā pret terorismu.

Tiesiskuma konteksts  un konstitucionālas valsts konteksts

liek mums cīnīties pret teroristiem,  izmantojot krimināltiesību pieeju.

Bet mūsu datu apmaiņas sistēmās  ir noteikti trūkumi.

Gadiem ilgi ir vērojama nevēlēšanās

no dalībvalstu puses  patiesi apmainīties ar datiem.

Bet no otras puses, ir spēkā tiesību akti,  kas liedz apmainīties ar datiem.

Kāda ir Eurojust pievienotā vērtība?

Eurojust ir jāizmanto  pēc iespējas agrākā posmā.

Un vēl vairāk jāizmanto  Eurojust piedāvātās iespējas:

sadarbības iespējas,  paātrināto tiesu sadarbību,

forumu apmaiņai  ar darbības datiem reāllaikā,

lietotāju koordinācijas centrus  un izmeklētāju komandu apvienošanu,

kurus es saucu par savstarpējās  juridiskās palīdzības Rolls Royce.

Manuprāt, dalībvalstis tagad saprot,  tās ir pakļautas spiedienam,

kas liek ātri saprast,  ka sadarbība ir jāuzlabo.

Apmaiņa un tiesiskuma atbalsts  dalībvalstu starpā var būt ļoti zems.

Vai Parīzes un Briseles uzbrukumi  ir mainījuši jūsu pieeju problēmai?

Jau gadiem, kopš 2004. gada 11. marta,  mēs strādājam ar terorisma aspektiem

un esam izveidojuši tīklu  ar uzticamiem, operatīviem,

ļoti specializētiem  pretterorisma prokuroriem.

Kopš 2013. gada mēs koncentrējamies  uz ārvalstu teroristu kaujiniekiem.

Tāpēc mēs jau spējām  identificēt problēmu.

Mani šokēja, ka tas ir iespējams,  bet tas nemainīja manus uzskatus,

Bet, manuprāt, mēs esam piešķīruši  ļoti svarīgu lomu datu aizsardzībai,

un par drošības jautājumiem  bieži tiek runāts,

it kā tā būtu datu aizsardzības pārkāpums.

Nē, manuprāt, drošības iestādēm  ir jāglābj mūsu dzīvības.

ES nav vienotas terorisma  un kriminalizācijas definīcijas;

vai ir nepieciešams kopīgs  tiesiskais regulējums?

No krimināltiesību aspekta  tā noteikti ir realitāte,

tāpēc mums jāpārliecinās,  ka kopīgai problēmai ir kopīga pieeja.

Ja nav kopīgs tiesiskais regulējums,  rodas apsūdzību nepilnības.

Viens no terorisma direktīvas  uzdevumiem ir izveidot

kopīgus pamatus  kopīgam tiesiskajam regulējumam.

Ir skaidrs, ka krimināltiesības  ir dalībvalstu atbildības joma.

Bet Eurojust varbūt varētu pildīt  vienu ļoti svarīgu funkciju,

respektīvi, apmainīties  ar veiksmīgākajiem pasākumiem –

vai ir labāk darīt tā,  kā to dara viena dalībvalsts,

Par kādām apsūdzības nepilnībām ir runa?

Dažās dalībvalstīs netiek skatīta  atsevišķu personu iesaistīšana.

Pie apmācībām parasti  tiek pieskaitītas aktīvās apmācības,

bet ne pasīvās apmācības,  apmācību iziešana.

Ir arī novērots,  ka dalība teroristu organizācijā

dažādās dalībvalstīs  tiek interpretēta atšķirīgi.

Kas ir persona,  kas ceļo ar terorisma nolūku?

Kas ir persona, kas organizē  un finansē ceļošanu ar terorisma nolūku?

Un kas ir persona,  kas atgriežas ar terorisma nolūku?

Pirmā nepilnība, kas jālikvidē,  ir datu apmaiņas problēmas.

Ir milzīgas problēmas, dalībvalstis  joprojām nerīkojas pietiekami ātri.

Mums ir vairāk jāuzticas  drošības iestādēm, jāatbalsta tās.