Tā kā sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku kavējas, EPTV devās uz Polijas lauku reģioniem, lai novērtētu zemnieku rūpes, gatavojoties neskaidrai nākotnei.

Jūsu tuvumā: Kāda būs Polijas zemnieku nākotne?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16139022/m005-0028-lv.srt

Pirms pāris gadiem šīs saimniecības  īpašnieki nolēma attīstīt piena ražošanu.

Par ES naudu viņi uzbūvēja slaukšanas  telpu un nopirka nepieciešamo aprīkojumu.

Tagad viņi saražo aptuveni  250 000 litru piena gadā.

Sākumā slaukšana  noritēja briesmīgi.

Govis pie tās vienkārši  nebija pieradušas.

To ievešana slaukšanas telpā  bija īsts murgs.

Divas nedēļas pāris vīriešu  mums palīdzēja tās sadzīt barā.

Marianna Vojciska parasti ir optimiste un  saka, ka, neskatoties uz lielo ES atbalstu,

lauksaimniekiem joprojām  ir daudz rūpju.

Vasaras beigās piena cena samazinājās.  Benzīna cenas ir augstas.

Šodien pastāv risks,  ka kvotu perioda beigās

Par katru papildu saražoto piena litru  jāmaksā lielas soda naudas.

Piena ražošanu var samazināt,  taču saimniecībai būtu jāattīstās

pastāv jautājums par to, kā šos  izdevumus segt, kur iegūt šo naudu.

Piena nozares pārstāvjiem  ir vienots viedoklis.

Viņuprāt, piena kvotas  ierobežo piena ražošanu.

Zemnieki nevar ražot vairāk,  rūpnīcas nevar pārstrādāt vairāk.

Tikmēr citas valstis,  kurās šo kvotu nav, turpina to darīt.

Piena kvotas ES būs obligātas  tikai līdz 2015. gadam.

Bet, kā uzsver daudzi politiķi,  šīs kvotas būtu jāpārskata.

Ja pārprodukcijas cenas samazinās,  zemnieki bankrotē un atstāj tirgu.

Ja kāds atstāj piena ražošanas tirgu,  kas ir tik specializēts un tik dārgs,

nav iespējams atgriezties,  pat ja kāds to tiešām vēlētos.

Ar KLP reformu saistītās problēmas  pārrunāja Radomā,

sanāksmē, ko rīkoja  EP Varšavas birojs.

Būtiskākie jautājumi – kāpēc veco ES valstu  zemnieki joprojām saņem vairāk atbalsta?

Poļu lauksaimniekiem ir svarīgi,  ka šis stabilizācijas periods ir ilgāks

un ka, pieņemot lēmumus  par ieguldījumiem,

lauksaimnieks zina, ka subsīdijas  būs arī vēl pēc diviem vai trim gadiem.

Lauksaimniecībā, līdzko lēmums  ir pieņemts, nav viegli to mainīt.

Bieži vien lauksaimniekiem  jāpieņem sarežģīti lēmumi:

Kāda veida ražošanu izvēlēties?  Kas būs rentabls ilgtermiņā?

Zemnieki, kuri šajā tirgū pārdod produktus  katru rītu no plkst. 2:00 līdz 6:00,

sūdzas par to,  ka bieži vien tas neatmaksājas.

Ne visiem ir bijusi iespēja  gūt labumu no ES subsīdijām.

Man nebija pilnīgi nekādas  iespējas saņemt subsīdijas.

Es biju vai nu pārāk vecs,  vai arī, ziniet...

Kā norāda lauksaimniecības  attīstības fonds,

saimniecību ienākumi 2004.-2010. gadā  dubultojās, salīdzinot ar gadiem pirms tam.

Polija ir ES valsts, kur lielākā daļa  jauniešu nolemj palikt laukos.

Ne vien labvēlīgas  lauksaimniecības politikas dēļ,

bet arī tādēļ,  ka lauku apvidi ir pievilcīgāki.

To var novērot Jedlinskā,  kur ik gadu pieaug iedzīvotāju skaits.

jaunas skolas, ceļu un notekūdeņu tīkli,  un kultūras centri.

Arvien vairāk mājsaimniecību  ir pieejams internets.

Daudzi Jedlinskas lauksaimnieki piesakās  saimniecību modernizācijas atbalstam.

Ir ļoti daudz jaunu  ekoloģisko saimniecību.

Daudz jauno saimniecību izmanto šo  atbalstu augsnes un ūdens aizsardzībai.

Mihals, Marijas dēls,  savu nākotni saista ar lauksaimniecību.

Viņš guva labumu no jauno lauksaimnieku  darbības uzsākšanas palīdzības.

Viņš darbības uzsākšanai  saņēma 50 000 zlotu.

Tie jāiegulda saimniecībā –  aprīkojumam vai ēku modernizācijai.

Tajā pašā laikā, Marija vēlējās gūt labumu  no lauksaimnieku pensiju sistēmas.

Viens no nosacījumiem ir  savas saimniecības nodošana bērniem.

Diemžēl viņa neizpildīja prasību  par minimālo vecumu, kas ir 55 gadi.

Sākot ar šo gadu, šīs pensijas  Polijā vairs nepastāvēs.

Šī pensiju sistēma sašķēla  ciemu un lauksaimniekus,

Marianna joprojām  palīdz saimniecībā.

Jaunais saimnieks Mihals  plāno paplašināties.

Viņš apsver iegādāties vairāk zemes,  lai paplašinātu savu saimniecību.

Viņš vēlas turpināt ražošanu,  ko viņa vecāki veica gadiem ilgi

un kas nākotnē, iespējams,  tiks nodota viņa dēlam.

EIROPAS PARLAMENTA  INFORMĀCIJAS BIROJĀ