2004. gads tika pasludināts par demokrātijas, izlīguma un brīvā tirgus triumfa gadu. Pēc desmit gadiem mēs izvērtējam ES paplašināšanās no 15 līdz 25 valstīm panākumus un sasāpējušās problēmas.

Eiropas lielās paplašināšanās 10. gadadiena

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11799602/n001-140430-001-lv.srt

2004. gada maijs.  Desmit valstīm, kas pievienojās ES,

un svarīgs brīdis savienības attīstībā,

kas kopš Otrā pasaules kara sākuma  nemitīgi ir mainījusies.

Taču šis lielā mērā bija tas brīdis,  kad ES virzījās uz austrumiem,

aptverot bijušās Padomju Savienības  un no tās atkarīgās valstis,

kuras vairāk kā 10 gadus pirms  tam tika atbrīvotas no komunisma.

galvenais bija atgriešanās Eiropas saimē.  - Vai tas darbojās?

Ja salīdzina dzīves standartus,  tad atšķirība ir redzama.

Pirms desmit gadiem atbalsts  dalībai ES bija 67%, tagad tie ir 80%.

Šā pieauguma iemesls daļēji varētu būt  lielās kaimiņienes Krievijas aktivitātes

gan Ukrainā, gan pie tās robežām  un drošības apziņa,

ka dalība ES, nemaz neminot  NATO, sniedz labumu.

Ir noticis starptautisko  tiesību pārkāpums.

Mums ir samērā nesens eksperta  slēdziens par Krieviju un krieviem,

un šis slēdziens  ir mūsu sabiedroto rīcībā.

Arī Polijā pirmspievienošanās  sarunu laikā

visskeptiskāk noskaņoto viedoklis  ir mainījies par labu ES.

Taču tas lielākoties izgaisa, palielinoties  tirdzniecībai un dzīves standartiem.

Paplašināšanās ietvēra arī dienvidu valstis –  Vidusjūras valstis Maltu un Kipru.

Pēc 10 gadiem daudzi, kas šaubījās par ES,  tagad ir apmierināti, taču viņi vēlas vairāk.

Mēs smagi cīnāmies  par imigrācijas jautājumu.

Pastāv izpratne par to, un patiesībā  ir sasniegti vairāki pozitīvi rezultāti.

Tomēr mēs joprojām uzskatām,  ka ES nedara pietiekami.

Kurš zina, kur ES atradīsies  pēc nākamajiem desmit gadiem?

Vai tā būs lielāka  vai, iespējams, mazāka?

Šobrīd debesīs iedegas gaisma  dalībai ES klubiņā,

kas acīmredzami  ir daudzu gadu sarunu vērta.