Eirodeputāti iepazīstināja ar savām idejām par veidiem, kā Eiropa varētu izkļūt no krīzes. Likuma par jauniem pārtikas produktiem izstrāde ir apturēta, jo ES iestādes nevar panākt vienošanos.

Ziņas: No krīzes līdz izaugsmei - Nekādas vienošanās par jauniem pārtikas produktiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15518835/N001-110329-LV.srt

Klonēti dzīvnieki joprojām  drīkstēs nonākt uz mūsu šķīvjiem.

Dalībvalstis un eirodeputāti  nespēja panākt kompromisu.

Kā palīdzēt Eiropai izkļūt no krīzes?  Eirodeputātu ieteikumi šajā raidījumā.

Un pārējās šodienas ziņas attēlos.

Vai gaļas veikalā nopirktā gaļa  ir cēlusies no klonēta dzīvnieka?

Eirodeputāti pieprasīja  patiesu izsekojamību.

Trīs gadus ilgās sarunas ar  dalībvalstīm beidzās ar izgāšanos.

Visi pētījumi parāda,  ka 80% patērētāju

uz saviem šķīvjiem nevēlas klonētu  dzīvnieku vai to pēcnācēju produktus,

un ministri nespēja uz šo pamatoto  prasību atbildēt pozitīvi.

Problēmas centrā ir klonētas gaļas  imports no ASV un Argentīnas.

Tur klonēšana komerciāliem mērķiem  ir atļauta, bet to nav iespējams noteikt.

Ekstrēmisti, tie, kuri vēlas,  lai Eiropā apgrozībā ir jebkas,

vienalga kā, bez jebkādas izsekojamības,  bez jebkāda marķējuma,

ir uzvarējuši, un tas  rada lielu sarūgtinājumu.

Bet skaidrāks marķējums patērētājiem  nozīmē vairāk pārbaužu,

daudz papildu izmaksu un apdraud  uzņēmumus, un tas valstis atturēja.

Arī dzīvniekiem tās ir sliktas ziņas.

90% klonēto dzīvnieku mirst,  pirms vēl paspējuši piedzimt.

Šīs prakses pieņemšana nozīmē,  ka pret dzīvniekiem izturēsies slikti.

EP vēl cer panākt vienošanos,  bet tas nenotiks rītdien.

Komisija min divus gadus.  Mums tas ir pārāk ilgi.

Mūsuprāt, gada laikā jābūt  vismaz priekšlikumam.

Ik gadu ES importē 300 000 līdz  500 000 tonnu klonētas gaļas.

Gandrīz 300 000 cilvēku nedēļas  nogalē Londonā protestēja

pret britu valdības  taupības pasākumiem.

Daži demonstranti pat izsita  vairāku banku logus.

Eirodeputāti nav slinkojuši.  Kopš 2009. gada oktobra

EP ir pagaidu komiteja, kam jāmeklē  risinājumi izkļūšanai no krīzes.

Tas min valsts parāda, kurā tagad  esam iegrimuši, sadalīšanu.

Tas min eiroobligācijas  un globālās atšķirības,

it sevišķi starp Ķīnu un ASV, pasaules  mēroga pārvaldību un konkurētspēju.

Lai ļautu dažiem no ES 23 miljoniem  bezdarbnieku atrast darbu,

būtu jāpiešķir līdzekļi apmācības  un izglītības uzlabošanai.

Lai to darītu, daži eirodeputāti atbalsta  kopēju aplikšanu ar nodokli.

Vai tas ir normāli, ka pelnoši  uzņēmumi nemaksā nodokļus? Nē.

iecere par harmonizētu uzņēmuma  ienākuma nodokļa bāzi ir svarīgs solis.

Lai to panāktu, vairums eirodeputātu  vēlas „vairāk” Eiropas,

kamēr šodien tas ietver tikai 1%  jeb ap 130 miljardus eiro gadā.

mēs vēlamies redzēt, ka tiek  izmantota kopienas metode,

Eirodeputātiem jāpārliecina valdību  vadītāji par savu ieteikumu pamatotību.

Automātiskākas sankcijas,  lai aizsargātu eiro zonu.

Eiropas Centrālās bankas  prezidents Žans Klods Trišē

vēlreiz lūdza Eiropu ātrāk reaģēt uz eiro  zonas dalībvalstu budžetu pārsniegšanu.

Sankcijas būtu jāpiemēro jau no pirmā  pārkāpuma un bez izņēmumiem.

Eirodeputāti savu spriedumu sniegs aprīlī.

Lielākā aizsargātā teritorija Eiropā.

Austrija, Horvātija, Ungārija,  Serbija un Slovēnija

vienojās izveidot Eiropā lielāko  biosfēras rezervātu,

kas pletīsies no Alpiem  līdz Ungārijas līdzenumiem.

Tā mērķis ir aizsargāt Mūras un Dravas  upes un lielu daļu Donavas baseina.

akceptēja Komisijas tēriņus  par 2009. gadu,

bet pieprasīja lielāku pārredzamību.

Saskaņā ar referentu,  eirodeputātu Jorgo Čatzimarkakisu,

Eiropa nespēj sniegt pilsoņiem  precīzu skaidrojumu par to,

Par budžeta izpildi EP balsos  maija plenārsēdes laikā.