ES aplūko veidus, kā pārliecināt cilvēkus ēst Eiropas produktus, bet Džims Gibonss apskata, kādi svarīgi jautājumi sagaida EP pēc vasaras pārtraukuma.

Ziņas: Lauksaimniecības produkti – Parlaments atgriezīsies

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15693212/N001-110714-LVa-16px.srt

Kā pēc E. coli krīzes  var pārliecināt cilvēkus,

Eirodeputāti uzskata, ka to  veicinātu reģionālais zīmols.

Tieši pirms vasaras pārtraukuma  Džims Gibonss apskata jautājumus,

kas eirodeputātiem būs  jāizskata septembrī.

Un vēl – pārējās šodienas ziņas.

Filips Mjēss vada ekoloģisko  produktu uzņēmumu Beļģijā.

Viņš, būdams lauksaimnieka dēls,  studēja lauksaimniecību,

un pirms 28 gadiem izvēlējās  ekoloģisko produktu jomu,

un nesen piedzīvoja  strauju tirgus pieaugumu.

Draudus neradīja  pat „gurķu krīze”.

Man jautājumus uzdeva  divi vai trīs klienti,

bet, kas attiecas uz noietu,  nav bijušas nekādu izmaiņu.

Ekoloģiskie produkti joprojām ir nišas  tirgus nelielās ražas un lielo cenu dēļ.

ES vēlas veicināt ekoloģisko un citu  lauksaimniecības produktu lietošanu.

ES ir izstrādājusi Zaļo grāmatu  un gaida ieteikumus par to,

kā pārliecināt cilvēkus  ēst ES produktus.

Šis lauksaimnieks un eirodeputāts  uzskata, ka jāizmanto reģionālais zīmols.

Mēs Anglijas dienvidrietumos  ražojam jēra gaļu.

Mēs varētu izmantot marķējumu  „jēra gaļa no dienvidrietumiem”,

kas būtu likumīgi atzīts marķējums.

Tas ir zīmols,  ko neviens cits nevar apstrīdēt.

Tas produktam pievieno vērtību  un līdz ar to veicina labklājību.

Tika rezervēti €15miljoni, lai pēc „gurķu  krīzes” popularizētu ekoloģiskos produktus.

ES lauksaimniecības nozare bieži  saskaras ar dažādām slimību problēmām:

no govju trakumsērgas  līdz E. coli uzliesmojumiem.

Šis eirodeputāts  no Sabiedrības veselības komitejas

uzskata, ka kopā varam  saglabāt patērētāju uzticību.

Problēma ar E. coli uzliesmojumu  bija tā, ka Vācija vainoja Spāniju,

pēc tam Spānija nosodīja Vāciju,  un mēs nerīkojāmies kā eiropieši.

EK pieņem ieteikumus par  lauksaimniecības produktu popularizēšanu

līdz 2011. gada 30. septembrim,  tāpēc arī jūs varat izteikties.

Pēc tam līdz 2012. gada beigām  būtu jāizstrādā tiesību akts.

Varbūt tā neizskatās, bet ir iestājusies  vasara un eirodeputāti iet brīvdienās.

Bet septembrī būs jārisina ilgstošās  nesaskaņas par nākamā gada budžetu.

Komisija un Parlaments vēlas  4,9% pieaugumu, bet dalībvalstis ne.

Mums ir jaunās saistības par klimata  pārmaiņām, enerģētikas infrastruktūru,

viedtīkliem, atjaunojamiem  energoresursiem...

Tādēļ mums būs sarežģītas  sarunas ar Padomi,

un, manuprāt, par budžetu  mēs lemsim kaut kad decembrī.

Eirodeputātu domas dalās ne tikai  par budžetu, bet arī par parādiem.

Daži atbalsta mazāku uzsvaru  uz taupību, bet lielāku – uz izaugsmi.

Nedrīkst teikt, ka ir bagātās valstis  un nabadzīgās valstis.

Mēs esam viena Eiropas Savienība,  un, ja neesam gatavi viens otram palīdzēt,

tad tās ir  Eiropas Savienības beigas.

Eirodeputāti arī nav vienisprātis  par ekonomikas pārvaldību

un par sodiem deficīta noteikumus  pārkāpušajām valstīm.

Eirodeputāti vēlas, lai tie būtu automātiski,  bet vairums dalībvalstu nepiekrīt.

Šāda jauna pieeja  lēmumu pieņemšanā

jau ir minēta mūsu  regulatīvajā priekšlikumā,

bet ne tur, kur to vēlas redzēt  Eiropas Parlaments.

Pieaugot migrācijai, eirodeputāti vēlas,  lai ES robežu aģentūra FRONTEX

ar savām robežsardzes vienībām  un tiesībām iznomāt savu aprīkojumu

Mums jāapskata FRONTEX tiesiskais  regulējums, tas jāpadara stabilāks,

un stiprinātu aizsardzības pasākumus,  kurus eirodeputāti ļoti atbalsta.

Pirmās tēmas septembra plenārsēdē  būs FRONTEX un budžets,

EP deputāti cer, ka ekonomikas pārvaldība  būs viena no tām, kaut pastāv nesaskaņas.

Taču vasaras pārtraukuma  laikā var notikt jebkas.

ES vasaras vizīte  pēc „arābu pavasara”.

Sešu eirodeputātu delegācija dodas  uz Tunisijas un Lībijas robežu.

Šīs vizītes mērķis – bēgļi un  migrācijas ietekme uz Eiropu.

Briselē Eiropadomes  priekšsēdētājs tiekas

ar Lībijas opozīcijas vadītāju  Mahmudu Džibrilu.

Šaubas pirms banku  stresa testu rezultātiem.

Kamēr ES līderi meklē veidus,  kā nomierināt tirgus,

ārkārtas eiro zonas samits varētu  tikt pārcelts uz nākošo nedēļu.

Rezultāti par banku  neaizsargātības pārbaudēm,

kuras veica 91 lielākajā ES bankā,  tiks publicēti piektdien.

Poļu mākslas darbi  Eiropas Parlamentā.

ar darbiem no jaunās ES prezidentvalsts;  šo izstādi trešdien atklāja

Parlamentam ir kolekcija ar 500 mākslas  darbiem no dažādām dalībvalstīm.