Zaļš sapnis vai komerciāla realitāte? Eirodeputāti pirmdien diskutēja par to, kā atvieglot preču pārvadāšanu pa dzelzceļu.

Ziņas: Atgriežoties uz nospraustā ceļa

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15742336/n001-111114-001-lv.srt

Šis skats autobraucējiem ir pazīstams,  jo ES autostrādes sasniedz pilnīgu noslodzi.

2001. gadā dzelzceļam bija jābūt  kā atbildei preču transportēšanai,

bet pēc 10 gadiem ceļu transports  ir pārspējis vilcienus.

Vienotā Eiropas dzelzceļa telpa  joprojām ir sapnis,

kā uzlabot starpvalstu  dzelzceļa tīklu darbību.

Tā ir cīņa starp  vairākām lielām valstīm,

piemēram, Vāciju, Franciju un Itāliju,  kaitējot mazajām valstīm.

Problēmas būtība  ir īpaši saistīta ar tehniku:

un pastāv signalizēšanas  un drošības iekārtu problēma -

Pirms Durbanas klimata samita vides  problēmām ir pievērsta īpaša uzmanība.

Ceļu aizvietošana ar dzelzceļa transportu  varētu samazināt CO2 emisijas

un sasniegt vērienīgus  mērķus klimata jomā.

Slikti jau ir tas, ka transports  veido 30% CO2 emisiju.

Vēl sliktāk ir tas, ka kopš 1990. gada  transporta emisijas ir pieaugušas par 35%,

kamēr citās nozarēs, piemēram,  rūpniecībā vai ēku siltumizolācijā,

Tas nozīmē, ka transports  rada divkāršu vai trīskāršu apjomu

no samazinājumiem citās nozarēs,  kam izmantoja miljardiem nodokļu naudas.

EP pirmdien debatēja par to, ka konkurence  un „zaļu” mērķu sasniegšana

šos centienus pirms trešdienas  balsojuma padarītu vērtīgus.

Ziņojumu varētu noraidīt vēlākos posmos,  kad tas jāapstiprina valstu valdībām.