Tā kā Eiropa gatavojas pilnīgai pandēmijai, tiek sagatavota Zviedrijas prezidentūras ārkārtas sanāksme par H1N1 vīrusu. Tai pašā laikā teorijas par brīnumainiem risinājumiem atstāj pilsoņus neziņā. Zsuzsanna Jakab no Eiropas Slimību profilakses un kontrol

Intervija: H1N1 - atšķirot faktus no izdomājumiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15199977/P005-00088-LV.srt

Mani sauc Andreass Rogals. Studijā   ar mani kopā ir Zuzanna Jakaba,

Eiropas Slimību profilakses   un kontroles centra vadītāja.

Protams, šobrīd satraucošākā   infekcijas slimība pasaulē ir

H1N1 vīruss,   kas plašāk zināma kā cūku gripa.

Tā ir pandēmija, un cilvēki   visā pasaulē inficējas.

Tiek prognozēts, ka rudenī   situācija pasliktināsies.

Pirmais jautājums ir...   Tā ir pandēmija, cūku gripa ir visur.

Situācija ir slikta, bet rudenī un   ziemā būs sliktāk. Cik slikti būs?

H1N1 vīruss pastāv ikvienā   Eiropas Savienības valstī.

Notiek vietēja mēroga slimības   pārnešana, kas vasarai ir netipiski.

Tas jau norāda uz to,   kas gaidāms rudenī.

un mēs esam sagatavojušies   sliktākajam,

kad infekcija varētu skart   30% ES iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka 150 miljoni cilvēku   varētu tikt inficēti ar šo vīrusu.

Tas ir sliktākā gadījuma scenārijs,   kuram jūs gatavojaties.

Kā jūs pie tā nonācāt?   Vīruss ir izplatījies visā pasaulē.

Dažās pasaules daļās rudens un ziema   ir tādi kā dienvidu puslodē.

un to, kā tas savienojas   ar sezonas gripas vīrusu.

Tas ir izstūmis citus vīrusus   vairākumā valstu.

Mēs domājam, ka   tas būs dominējošais vīruss.

Mēs nezinām, kāds būs   sezonas gripas vīrusa

Parasti katru rudeni un ziemu   mēs gatavojamies

sezonas gripai, kas arī ir ļoti lipīga.

Abu gripu sajaukums var būt   bīstams. Vai to jūs vēlaties pateikt?

bet, iespējams,   dominējošais būs H1N1.

turpināt vakcinēties pret sezonas gripu.

Sezonas gripas vakcīnas pirmās partijas   būs pieejamas tuvākajā laikā -

pēc vienas vai divām nedēļām.   Tad varēs sākt ar šo vakcīnu

tiklīdz tā būs pieejama masu vakcinācijai.

Jūs esat ES aģentūra, zinātniska   iestāde, kas sniedz padomus.

Jūsu zinātniskais ieteikums ir   vakcinēties pret sezonas gripu.

Patiesībā šie vīrusi skar   atšķirīgas cilvēku grupas.

Vai daļa cilvēku atrodas riska grupā?   - Jums ir pilnīga taisnība.

Sezonas gripas riskam visvairāk   ir pakļauti vecāki cilvēki

īpaši tie, kuru vecums   pārsniedz 65 gadus

Turpretim H1N1 riskam pakļautās   grupas ir citas, galvenokārt, mazi bērni,

Jūs redzat, ka vecākiem   iedzīvotājiem varbūt ir imunitāte

pret H1N1 vīrusu no pagātnes.   - Kāpēc tā?

Vai vecāki cilvēki nav riska grupā,   tāpēc ka var būt imūni?

Tas ir pieņēmums. H1N1 vīruss   bija sastopams 1950-tajos gados.

Tāpēc vecākie iedzīvotāji   ieguva zināmu imunitāti

un šoreiz vīruss   viņus tik spēcīgi neskar.

Protams, dažus vīruss skar.   Īpaši tos, kuri ir vecāki par 65 gadiem.

Bet ne tik ļoti kā to varētu gaidīt   sezonas gripas gadījumā.

Pāriesim pie mūsu Intervijas   nākamās daļas.

E-pastā esam saņēmuši   jautājumus no mūsu skatītājiem.

Varbūt vēlāk nonāksim pie   citām tēmām.

Francijā kāds vēlas uzzināt, vai tā   ir taisnība, ka H1N1 vīruss

vasaras mēnešu laikā ir pārveidojies?

Mutācijas mums nav zināmas.   Tieši pretēji, vīruss izskatās stabils,

bet šis jautājums mums ir   jāizpēta ļoti rūpīgi,

sadarbojoties ar labākajām laboratorijām,

lai redzētu, vai vīrusa ģenētiskais   sastāvs ir mainījies,

vai arī pastāv kāda saistība   starp H1N1 un citiem vīrusiem.

Līdz šim esam novērojuši, ka šis vīruss   ir stabils. Tās ir labas ziņas.

Cits jautājums no Beļģijas –   cik svarīgi ir vakcinēties

pret šo gripu?   Vai vakcinēties vajadzētu ikvienam?

Tas ir atkarīgs no vakcinācijas   stratēģijas valstī.

Valsts ir atbildīga par   vakcinācijas stratēģijām.

Mēs iesakām vakcinēties   augsta riska grupām.

Katra valsts izlemj, vai bez augsta   riska grupām vakcinēt

arī citas iedzīvotāju grupas   vai pat visus iedzīvotājus,

Ja tā tiek darīts, visi iedzīvotāji   saņem imunitāti.

Nekad nevar zināt, kā vīrusi attīstīsies.

Ja aplūkojam pandēmiju vēsturi,   tās nāk viļņveidīgi.

Eiropas Savienībā mēs gatavojamies   pirmajam īstajam vilnim rudenī,

bet, iespējams, sekos   otrais un trešais vilnis,

kā tas notika 1980-tajos un   1990-tajos gados.

Parasti otrais un trešais vilnis   ir nopietnāki un bīstamāki.

Vai iespējams, ka ar pirmo vakcīnu   nepietiks otrajam un trešajam vilnim?

Manuprāt, tas sagatavo   otrajam un trešajam vilnim.

Tas ir ieguldījums   otrajā un trešajā vilnī.