Tā kā humānanitārā krīze Sīrijā turpina padziļināties, eirodeputāti pieprasa rīkoties. EuroparlTV devās novērtēt situāciju uz vietas.

Pārskats: Sīrijai nepieciešama steidzama palīdzība?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16231472/m003-0242-lvx.srt

Karā Sīrijā ir nogalināti  vairāk nekā 70 000 cilvēku

Drāma norisinās sašķeltas  starptautiskās sabiedrības priekšā.

Taču EP balsis ir kļuvušas skaļākas  un arī ES pilsoņi pieprasa pārmaiņas.

Mums jāsniedz milzīga  humānā palīdzība.

Sīrijas ziemeļos ir jāizveido  lidojumu aizliegumu zona.

Un, ja mēs neesam pietiekami drosmīgi,  lai to izdarītu,

vismaz izsniegsim viņiem  pretgaisa ieročus,

Sīrijas izcelsmes farmaceits Gasi El Rass

Beļģijā dzīvo  jau vairāk nekā 40 gadus.

Dzimtenē notiekošais pilsoņu karš  pirms diviem gadiem izmainīja viņa dzīvi.

Gasi kļuva par nozīmīgu posmu  palīdzības tīklā Sīrijas cilvēkiem.

Viņa uzdevums ir sagādāt viņiem  zāles un medicīnisko aprīkojumu.

Pa ceļam pie klientiem  viņš parāda mums savu noliktavu.

Viņš glabā šeit visu,  ko viņam ir izdevies savākt.

Zāles, ratiņkrēsli, segas, pārtika –  viss ir noderīgs.

Kādi apstākļi šobrīd  ir Sīrijas slimnīcās?

Tur nav nekādu ērtību  un nav manāma kaut neliela attīstība.

Dažreiz pārsēju vietā  tiek izmantoti plastikāta maisiņi.

Lielākais mūsu  farmaceita izaicinājums

ir nogādāt visu šo aprīkojumu  pašā Sīrijas centrā,

kuras režīms cenšas kontrolēt  humāno palīdzību.

Pie aptiekas ir novietotas divas lietotas  ātrās palīdzības automašīnas.

Tajās tiks iekrautas desmitiem  kastes pilnas ar zālēm.

Hama slimnīcā  vairs nav nevienas zāļu kastes.

Šobrīd mēs nevaram ievest  ātrās palīdzības automašīnu Hamā,

jo Hama pašlaik  ir tikpat kā aizliegtā zona.

Tās jānogādā līdz Turcijas-Sīrijas robežai,  ceļā pavadot vairāk nekā 3000 kilometru.

Mūs gaida tāds pats ceļojums  kā ātrās palīdzības mašīnai.

Kauju rezultātā  šajā valstī ir 70 000 mirušo

un simtiem tūkstošu cilvēku  spiesti doties prom.

Tie, kuri pārvietoti,  meklē patvērumu kaimiņu valstīs.

Braucot tālāk gar laukiem, pavadonis rāda  mums tos, kuriem nav paveicies.

Apmēram 6000 līdz 8000 cilvēku  dzīvo šajā pagaidu nometnē Sīrijā.

Lai saprastu šeit notiekošo traģēdiju,

līdz šai slimnīcai,  kuru Turcijā vada Sīrijas ārsti.

Šī klīnika var uzņemt  80 ievainotos.

Viņi ārstē civiliedzīvotājus  un kaujiniekus no Sīrijas brīvās armijas.

Vienā palātā ir divi vai trīs pacienti,  bieži vien ļoti smagi gadījumi.

No snaiperiem.  Viņus ievainoja snaiperi.

Viņiem ir mugurkaula smadzeņu  ievainojumi jeb MSI,

Tāpēc šobrīd viņi nespēj staigāt.

Un kā jau redzat,  viņi ir jauni cilvēki.

Ārsti šajā slimnīcā strādā  ar visiem līdzekļiem, kādi ir viņu rīcībā,

neskatoties uz konkrētu  nevalstisku organizāciju palīdzību.

Gultas visiem nepietiek un  medicīniskais aprīkojums ir nepietiekams.

Sīrijas kaimiņvalstīm bēgļu uzņemšana  ir īsts izaicinājums,

Ir aprēķināts, ka ik dienas  Sīriju pamet 5000 bēgļu.

Turcija ir uzņēmusi 165 000,  taču tā nav vienīgā.

Libāna ir uzņēmusi 225 000,  Irāka 77 000 un Jordānija 220 000.

Zatari nometni Jordānijā,  kuru pārrauga ANO.

Eiropas Savienībai un pārējām valstīm

jāsniedz lielāka palīdzība, lai arī nākotnē  šeit palīdzētu bēgļiem.

Tūkstošiem bērnu,  kuri atrodas šeit,

ir nepieciešama starptautiska sabiedrība  šī vārda vislabākajā nozīmē,

kura nodrošinās ne tikai  humāno palīdzību uz vietas,

bet arī dos cerību, ka nežēlīgais režīms,  kurš izraisījis šīs ciešanas,

Jau tagad ES ir nodrošinājusi palīdzību  Sīrijas bēgļiem 417 miljonu eiro apmērā.

Taču Gasi izsaka nožēlu, ka humānā  palīdzība Sīrijā ierodas nelielos daudzumos.

Vienīgo cerības staru  Gasi saskata šajos bērnos,

kuri tagad brīvi var izpausties,  neapdraudot savas dzīvības.