Pieaug interese par torija reaktoriem, kuri teorētiski ir drošāki un kam ir skaidrāki ierobežojumi attiecībā uz to izmantošanu civilajā jomā. EuroparlTV pēta.

Pārskats: Drošākas atomelektrostacijas?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15815324/m003-0171-lvx_mf.srt

Elektrības ražošana, neizmantojot urānu,  nozīmētu drošāku reaktorus

un mazinātu risku, ka šī tehnoloģija  tiek izmantota atombumbu ražošanā.

Arvien vairāk zinātnieku apgalvo,  ka ir iespējams

aizvietot urānu ar jau zināmu  un pieejamu elementu – toriju.

Šajā pētniecības institūtā  Grenoblē, Francijas Alpos,

zinātnieki strādā pie jauna  veida kodolreaktora izveides,

kuru darbinātu kausētā  sāls maisījumā izšķīdināts torijs.

kas no pirmā acu uzmetiena rada  daudz mazāk problēmu nekā urāns.

Sāļu kausējuma reaktori ir jauna koncepcija  salīdzinājumā ar tagadējiem reaktoriem.

Tie rada daudz iespēju, bet acīmredzami  ir jāveic vēl daudz pētījumu.

Jau vairāk nekā 50 gadus zinātniekiem ir  zināma torija spēja darbināt kodolreaktorus.

Tas ir atrodams minerālu veidā  lielākajā daļā pasaules

un ir vieglāk pārvēršams kurināmajā  nekā dabiski sastopamais urāns.

Taču Aukstā kara laikā  pēc 2. pasaules kara

uz urānu balstītas sistēmas  aizēnoja torija tehnoloģijas,

jo urānu varēja izmantot  gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Bet šodien, pēc Černobiļas  katastrofas 1986. gadā

un nesenās pagājušā gada  katastrofas Fukušimā, Japānā,

Zinātnieki norāda, ka viena no  torija reaktora priekšrocībām ir tā,

ka tas ir šķidrs kurināmais,  kas kalpotu arī kā reaktora dzesētājs.

Ir neiespējami zaudēt dzesēšanu,  nezaudējot karsēšanas avotu,

jo tā ir viena un tā pati lieta –  sāls kurināmais.

Līdz ar to kurināmais nevar palikt kodolā,  kamēr dzesētājs aizplūst.

Priekšrocības ir arī  attiecībā uz nodrošinājumu,

lai valstis neizmantotu atomelektrostacijas  atombumbu ražošanai,

kas ir nopietnas bažas  saistībā ar urāna reaktoriem.

Šāda reaktora pārvēršana,  lai izveidotu bumbu...

Manuprāt, ir daudz  vienkāršāku veidu, kā to darīt.

Nesaku, ka tas ir neiespējami, jo kāds  varētu pievienot nedaudz urāna-238.

Tas būtu redzams un ārkārtīgi sarežģīti.  Manuprāt, neiespējami.

Pētījumi par šiem jaunajiem reaktoriem  vēl atrodas sākumposmā.

Zinātnieki saka, ka neliels stacijas modelis  nebūs gatavs vismaz līdz 2040. gadam.

Tas notiks tikai tad, ja valdības un  rūpniecība šo ieceri nopietni atbalstīs.

Pasaulē lielākais kodolenerģijas  ražotājs „Électricité de France”

noraidīja mūsu lūgumu  sniegt interviju,

bet atsūtīja e-pastu, kas izklāsta prioritātes  kodolenerģijas turpmākai attīstībai,

un torijs šajā sarakstā  neatradās augstu.

EDF galvenā prioritāte esot izstrādāt  jaunas paaudzes ātro neitronu reaktorus,

kuri izmanto uz urānu balstītus  cietos kurināmos.

Atgriežamies Grenoblē, kur zinātnieki  brīdina – ja tādi uzņēmumi kā EDF

neizstrādās torija tehnoloģiju,  to pavisam noteikti darīs konkurenti.

Šobrīd sāļu kausējuma reaktori  ir raksturīgi Francijai un Eiropai.

Manuprāt, ir svarīgi  šo līderību saglabāt.

Ar nātriju dzesējamu  ātro neitronu reaktoru jomā

savas zināšanas palielina  Ķīna, Indija un arī Japāna.

Daudzi vides aktīvisti norāda,  ka jebkādi centieni attīstīt kodolenerģiju

Nesen „Greenpeace”  aktīvisti ielauzās

vairākās Francijas atomelektrostacijās,  lai izceltu to drošības nepilnības.

Viņi norāda, ka enerģētikas pētniecībai būtu  jākoncentrējas uz atjaunojamo tehnoloģiju,

Atjaunojamajai enerģijai piemīt lielākais  enerģētikas potenciāls uz Zemes.

Mēs acīmredzami ticam šīm  nākotnes atjaunojamajām tehnoloģijām,

kas var apmierināt pasaules vajadzības.

Ja izmanto sauli,  kas pasaules tuksnešos spīd

ar šo enerģiju varētu  nodrošināt visu planētu.

Taču citi eksperti saka, ka šādas runas  ir nereālas un bezatbildīgas.

Viņuprāt, ja mēs nopietni risinātu  siltumnīcefekta gāzu emisiju jautājumu,

kodolenerģijai jābūt daļai  no energoavotu sadalījuma.

Lai uz šīs planētas  nodrošinātu cilvēku nākotni,

klimatam patiešām jābūt prioritātei.

Mums jāizmanto viss iespējamais, lai  samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kodolenerģija ir viens elements,  kā to izdarīt.

Patīk vai nē, izskatās,  ka kodolenerģija šeit ir uz palikšanu,

Atliek skatīties,  vai elektrību kādu dienu ražos