Tā kā smagās sarunas par politisko grupu izveidi tuvojas beigām un atklājas būtiskas pārmaiņas Parlamenta spēku sadalījumā, kļūst zināmi uzvarētāji un zaudētāji.

Grupu cīņu politiskā izpēte

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11814596/m003-0289-lv.srt

Lai Strasbūras sēžu zālē ko panāktu,  vēlams būt politiskas grupas sastāvā.

Tas atver durvis lielākam budžetam,  kā arī galvenajiem amatiem.

Pēc vēlēšanām Francijas Nacionālās  frontes līdere Marine Lepēna

centās izveidot astoto politisko grupu  Eiropas Parlamentā, kas būtu galēji labēja.

Pēc vairāku nedēļu sarunām  eiroskeptiķiem tas neizdevās.

Noteikumi ir vienkārši:  lai izveidotu grupu,

tajā ir jābūt vismaz 25 EP deputātiem  no septiņām ES valstīm.

Marines Lepēnas bloks  samazinājās uz piecām valstīm.

Manuprāt, pat ja līdz pirmajai  plenārsēdei nav izveidota grupa,

to var izveidot pilnvaru laika sākumā.

No eiroskeptiķiem britu EP deputāts  Naidžels Farāžs guva lielākus panākumus.

Viņam izdevās saglabāt savu grupu –  Brīvības un demokrātijas Eiropu.

Šajā fotogrāfijā tiek nostiprināta viņa  savienība ar 17 Itālijas EP deputātiem

no Bepes Grillo  „Piecu zvaigžņu kustības”.

Grupā joprojām ir vājie punkti; no dažām  valstīm ir tikai pa vienam EP deputātam.

2014. gada 25. maija vēlēšanās  tika ievēlēts 751 EP deputāts,

kurus ļoti tīkoja piesaistīt  politiskās grupas, kas jau atrodas sēžu zālē.

Jo lielāka grupa, jo vairāk  priekšsēdētāju amatu tā iegūst,

turklāt tai ir lielāka kontrole  pār Parlamenta darba kārtību.

Tāpēc, lai kļūtu par pozitīvu spēku,

Šis ir ļoti nemierīgs laiks.  Politiskās grupas ir jāizveido līdz 1. jūlijam,

lai dažādās grupās varētu sākt  amatu dalīšanas procesu,

runāt par komiteju  priekšsēdētāju kandidatūrām.

Turklāt grupa  Eiropas Parlamentā arī garantē

ievērojamus cilvēkresursus  un materiālo nodrošinājumu,

pilnvaru termiņā sniedzot finansiālos  ienākumus 20–30 miljonu eiro apmērā.

joprojām ir Kristīgie demokrāti  un Sociāldemokrāti.

Divas lielākās politiskās grupas ir  saglabājušas savu vairākumu jaunajā EP.

no Zviedrijas Feministu partijas  Soraju Postu uzreiz pēc ierašanās Briselē

uzrunāja Zaļie,  Sociālisti un galēji kreisie.

viņa nolēma pievienoties  Eiropas Sociālistiem.

Tas, protams, saskan  ar manas partijas redzējumu.

un, manuprāt, man izdosies  panākt lielāku ietekmi šajā grupā.

Taču par ko tiek runāts  pirms pievienošanās politiskajai grupai?

Grupai tiek jautāts,  kā tā darbojas, kā funkcionē,

kas darbojas grupā  un kādas ir viņu prioritātes;

un pēc tam nonāk pie galvenā,  proti, ko grupa var piedāvāt.

un kādās komitejās tā darbojas.  Tamlīdzīgi jautājumi.

Šīs sarunas notiek  prom no ziņkārīgo acīm.

Grupu priekšsēdētāji runā ļoti maz.

Nē, nē. Vispirms darbs,  paziņojumi vēlāk.

2014.–2019. gada pilnvaru laikā darbosies  septiņas politiskās grupas, tāpat kā iepriekš.

Taču varas līdzsvars  sēžu zālē ir būtiski mainījies.

Konservatīvie ir ieguvuši  trešo vietu, apsteidzot Liberāļus.

un mēs ceram, ka mums paveiksies  kļūt par vienu no lielākajām grupām.

Ja viss izdosies, tad mums  būs 65, iespējams, 70 vietas.

Arī galēji kreisie  ir guvuši lielus panākumus.

Eiropas Apvienotiem kreiso spēkiem ir 52  deputāti, kas ir par 17 vairāk nekā iepriekš;

grupai pievienojās EP deputāti no Grieķijas  „Syriza” un Spānijas „Podemos” partijas.

Savukārt Zaļie Parlamentā  ir nokrituši uz sesto vietu.