Tikai 2 % strādājošo eiropiešu dzīvo un strādā citā ES valstī. Gijs Demesme ir viens no viņiem, viņš pameta Franciju un pārcēlās uz Beļģiju. Sveša kultūra un bieži vien valoda var radīt lielus šķēršļus mobilitātei Eiropā.

Pārskats: Vai dzīve citā valstī ir labāka?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14539533/M003-0002-LV.srt

Eiropieši nav labākie pasaulē attiecībā   uz strādnieku mobilitāti.

Tomēr mobilitāte ir ļoti svarīga vecā   kontinenta ekonomikas veselībai.

Ne ļoti daudz eiropiešu strādā kādā   no citām ES valstīm.

Tikai 2% strādājošo eiropiešu dzīvo   un strādā citā ES valstī.

Mobilitāte ir ļoti būtiska, jo tā padarītu   Eiropas ekonomiku konkurētspējīgāku.

2006. gadā franču fotogrāfs Gī pameta   visu, lai uzsāktu dzīvi Beļģijā.

Protams, ka braukāt no Dienvidfrancijas   uz viņa jauno dzīves vietu bija bezjēdzīgi.

Viņš atbrīvojās no visām savām mantām,   lai uzsāktu jauno piedzīvojumu.

Pēc divu gadu profesionālas nedrošības   viņš nolēma uzsākt savu biznesu.

Tagad mēs braucam uz veikalu, ko   nopirku pirms gada du Page ielā.

Lai novietotu auto stāvvietā,   jāapbrauc kvartāls.

Gī mainīja profesiju. Viņš pameta   fotografēšanu, lai atvērtu veikalu.

Noteiktā vecumā, ja neviens neklauvē   pie durvīm,

Jābūt aktīvam...lai izprastu pašreizējās   tendences.

Iedzīvošanās pilsētā aizņem laiku.

kā arī jāatrod jauka ideja, kas liek   justies labi.

Valoda, kultūras atšķirības, ģimene   tālumā kavē strādnieku mobilitāti.

Jaunās valsts izvēle bija vispiemērotākā.

Drīz bija skaidrs, ka tai jābūt Briselei,   pirmkārt, kopīgās valodas dēļ.

Tas nav tik biedējoši, kā doties uz   Londonu, ja neprot labi angļu valodu.

Vai pat sliktāk, uz burvīgo pilsētu   Amsterdamu...

Bet bez holandiešu valodas zināšanām...

Eiropā veiktās Eurobarometer aptaujas   dati, liecina, ka

dāņi, zviedri un īri visvairāk   atbalsta mobilitāti.

Taču grieķi, kiprieši un beļģi pret   to attiecas negatīvi.

Šajā telpā ir 24 cilvēki, kuri ir gatavi   izmēģināt mobilitāti.

un piedalās šajos kursos, lai uzsāktu   profesionālu projektu ārpus Beļģijas.

Valsts iestādes atbalsta to, lai veicinātu   mobilitāti ārzemēs.

Mēs cenšamies palīdzēt tiem,   kam ir mazāk izdevību aizbraukt,

ne tikai augsti kvalificētiem, bet arī   zemāk kvalificētiem.

Tā ir ne tikai izdevība, bet arī veids,   kā mācīties būt neatkarīgiem,

Kad viņi atgriežas, viņi ir neatkarīgi   un labāk tiek galā.

ES vēlas panākt, lai līdz 2013. gadam   50 000 pieaugušo piedalās šādos kursos,

lai mobilitāte kļūtu par kopēju praksi

un lai izveidotu īstu Eiropas darba tirgu.

Atliek nogaidīt, lai redzētu, vai ir vērts   to darīt.