Eiropas Pilsoņu gada ietvaros EuroparlTV apskata strādājošo brīvu kustību Eiropā.

Pārskats: Vai mēs tiešām varam brīvi strādāt visā Eiropā?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16280511/m003-0249-lv.srt

EuroparlTV apskata  strādājošo brīvu kustību ES.

Parlamentā mēs vienmēr atbalstām,  lai tiktu garantēta

darbaspēka, strādājošo brīva kustība  bez ierobežojumiem.

Pie mums ir krīze, tāpēc praktiski  daudz biežāk nekā agrāk mēs redzam

ar kuriem tiek ierobežota  cilvēku plūsma no vienas valsts uz citu.

Starp mācībām  Anna un Romeins pameta Franciju,

lai gadu pavadītu Gēteborgā, Zviedrijā.

taču savā ziņā tā bija atšķirīga  no mūsu valsts un kultūras.

Zviedrijas nodokļu pārvalde, imigrācijas  birojs, darbā iekārtošanas centrs...

Mēnesi pēc ierašanās  pāris ir pabijis visos.

Taču līdz šim šķiet,  ka taustāms ir tikai dokuments.

Tajā ir izklāstīti  uzturēšanās atļaujas nosacījumi.

Jūs šeit esat vai nu students  un esat reģistrējies universitātē,

lai vismaz gadu nodrošinātu  savas vajadzības.

Nodokļu pārvaldē lūdzām,  lai mums sniedz vairāk informācijas.

Jūs varat doties uz Zviedriju,  pat ja jums nav darba,

taču, ja pēc sešiem mēnešiem  jūs joprojām esat bez darba,

migrācijas pārvalde var lūgt pierādīt,  ka jūs aktīvi meklējat darbu

Ja jums nav pietiekami daudz līdzekļu,  taču vēlaties šeit uzturēties ilgāk par gadu,

tas var apgrūtināt  personas identifikācijas numura iegūšanu.

Ja jums ir uzturēšanās atļauja, jums nav  Zviedrijas personas identifikācijas numura.

un bez šī valsts identifikācijas numura  Zviedrijā ir grūti dzīvot normālu dzīvi.

Nevis saskaņā ar Zviedrijas likumiem,  bet praktiski.

Mums ir piekļuve darba piedāvājumiem,  taču lielākā daļa nepieņem pieteikumus

pa e-pastu vai telefoniski. Viņi lūdz  pieteikties vienīgi viņu interneta vietnē.

Un šeit mēs apstājamies. Bez identifikācijas  numura mēs nevaram pat pieteikties.

Mūsu franču pārim ir grūti  iekļauties zviedru vidū.

Tā kā mēs bankā nevaram atvērt kontu,

mums ir jāizņem nauda  no mūsu Francijas bankām.

Katru reizi, kad noņemam mazliet naudas,  tiek ieturēta komisijas maksa.

Hosē ir spānis, kurš uz sešiem mēnešiem  ir parakstījis īstermiņa līgumu.

Taču ar to nepietiek,  lai iegūtu personas identifikācijas numuru.

Es varētu saņemt pagaidu numuru,  kas ir līdzīgs.

kā arī neļauj piekļūt iepriekš  minētām lietām -

Citiem, piemēram, kā Oreljēnam un Faizai,  ir veicies labāk.

Bija grūti iegūt identifikācijas nummuru,  taču es runāju ar savu priekšnieku,

un mēs parakstījām līgumu uz gadu,  kas ir vajadzīgs, lai iegūtu numuru.

un uzreiz varēju saņemt  savu personas identifikācijas numuru.

Francijas goda konsuls  Gēteborgā iesaka to pašu.

Viņš piemin bankas kontu,  kurā ir daudz līdzekļu.

Man teica, ka gada laikā tas ir  apmēram 7000 kronas, reizinātas ar 12.

Darba devējs nevar pieņemt jūs darbā  bez personas identifikācijas numura.

Lai saņemtu  personas identifikācijas numuru,

parasti ir vajadzīgs darbs.  Tas ir apburtais loks.

Iespējams, Annas un Romeina vecāki  sniegs viņiem finansiālu palīdzību.

Tas sagādā vilšanos jaunam pārim,  kas gribētu būt neatkarīgs.

Dzīvot un strādāt  dažādās valstīs

administratīvā nozīmē  var būt sarežģīti.

Filips Šūmahers ir beļģis. Viņš dzīvo Beļģijā  kopā ar savu partneri un bērniem.

Savas izvēlētās lidmašīnas pilota  profesijas dēļ viņš pieteicās darbā Francijā,

kur 2010. gadā viņam bija  pirmais līgums uz noteiktu laiku.

ka man vajadzēja reģistrēties  nodokļiem nerezidentu birojā,

taču bezdarba gadījumā  man bija jātiek galā pašam

un jāreģistrējas  Francijas Nodarbinātības centrā.

Filips saņēma pabalstu Francijā  un darīja tāpat, kad beidzās

katrs uz diviem  gadiem noslēgtais līgums,

līdz nodarbinātības centrs nolēma  vairs nemaksāt viņam pabalstu.

Tā iemesls bija fakts,  ka viņš ir Beļģijas rezidents.

Francijas iestādes  lika viņam vērsties Beļģijas iestādēs.

Man atbildēja,  ka es strādāju Francijā

un es un mans darba devējs  veica iemaksas tur,

un tāpēc man vajadzētu saņemt  bezdarbnieka pabalstu Francijā.

Pēc ziemas, ko Filips pavadīja  bez darba un pabalstiem,

viņš dodas uz Parīzi,  lai noslēgtu citu līgumu.

Ar smagu sirdi viņš atstāj savu ģimeni.

Turklāt nodarbinātības centrs pieprasīja  atmaksāt iepriekš saņemtos pabalstus,

Ja man šī summa jāatmaksā rītdien,  nedomāju, ka ir daudz risinājumu.

Man būtu jāpārdod sava māja  vai mašīna un tad jāskatās.

Mēs pastāstījām par Filipa gadījumu

Francijas Eiropas un starptautiskā sociālā  nodrošinājuma centram „Cleiss”.

Šeit viņi zina  visu par Eiropas tiesību aktiem.

Pirmkārt, ir pārrobežu darbinieks,  kurš katru dienu atgriežas.

Viņi strādā vienā valstī,  taču dzīvo citā.

Viņi dodas mājās katru dienu  vai reizi nedēļā.

Dažreiz viņa darbs  ilgst vairāk nekā nedēļu,

kas neļauj viņam šajā laikā  atgriezties Beļģijā.

Pārējiem eiropiešiem, kas strādā  un dzīvo divās valstīs,

noteikumi atstāj izvēli katra paša ziņā.

Viss ir atkarīgs no vietas,  kurā viņi atrodas,