70% Beļģijas lauksaimnieku, kas vecāki par 50 gadiem, nezina, kam viņi nodos savas saimniecības. Lauksaimniecības nozare cīnās un mudina Eiropu izmantot KLP reformu, lai palīdzētu jaunajiem lauksaimniekiem.

Jautājumi & Atbildes: Kāda ir lauksaimniecības nākotne?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/13749683/i001-0019-lv.srt

Mani sauc Gaja Dučeski. Es strādāju   jaunajiem Eiropas lauksaimniekiem.

Pašreiz jaunie lauksaimnieki sastāda   7% no strādājošo skaita Eiropā.

kādu atbalstu sniegs   ES stratēģija 2020

jauniem lauksaimniekiem,   lai palīdzētu viņiem iesākumā?

Mānā valstī, Beļģijā vairāk nekā 70%   lauksaimnieku, kas vecāki par 50 gadiem,

nezina, kam viņi nodos   savas saimniecības.

Tas noteikti ir postoši lauksaimniecībai   humānā mērogā un ģimenēm.

Tāpēc jāsniedz palīdzība, lietojot   Eiropas budžetu, pie kā mēs strādājam,

un jānodrošina tas, ka dalībvalstis pielieto   pozitīvās diskriminācijas politiku.

Jaunie lauksaimnieki ir ļoti nozīmīgi   Eiropas lauksaimniecības nākotnei.

Sarunās par 2011. gada budžetu EP   pieprasīja izveidot Erasmus programmu,

kas sniedz iespēju jauniem   lauksaimniekiem Eiropā un starptautiski

tikties ar citiem jauniem   lauksaimniekiem un apmainīties idejām,

un iepazīt citas valstis un to   perspektīvas, kas ir ļoti svarīgi.

Es esmu Paskāla Roježa no Francijas.   Es strādāju CEJA -

Nesen uzsāktajās diskusijās par   KLP nākotni,

kādi instrumenti tiek plānoti,   lai ierobežotu krīzes ietekmi

un cenu nestabilitāti   lauksaimniecības tirgos?

Eiropas lauksaimniecība pašreiz cīnās   par izdzīvošanu.

Lauksaimniecībai jāiztur   līdz labākiem laikiem.

Lai tā izdzīvotu,   ir nepieciešama nauda.

ES valdībām nevajadzētu skopoties   lauksaimniecībai, neskatoties uz krīzi.

Rodoties cenu nestabilitātei,   daudzi cenšas

atgriezties pagātnē -   tas nedarbojas.

Mums jāatrod risinājumi,   kas veicina attīstību.

Jāaplūko mūsu pašreizējās   apdrošināšanas sistēmas.

Piemēram, lauksaimnieki zonās ar mazu   valūtu pērk valūtas apdrošināšanu.

Es esmu Gregorijs Etjenne no Beļģijas   jauno lauksaimnieku apvienības.

Komisija saka, ka tā vēlas "zaļāku"   un konkurētspējīgāku KLP,

bet, kā varam apvienot šīs divas vēlmes?

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir lielākā   problēma, kas skar lauksaimniecību.

Lauksaimniecība emitē CO2,   bet tā ir arī vienīgā nozare,

kas var atrisināt šo problēmu caur   oglekļa uzglabāšanu.

Tāpēc jāatbalsta lauksaimniecība,   lai tā mazāk piesārņotu.

Ir labāk pielabināties, nekā piedraudēt.

Tā vietā, lai piemērotu stingrus vides   noteikumus, jāiedrošina lauksaimnieki

pielietojot savstarpējo atbilstību,   kas nodrošina

darbavietas un apmierina   sabiedrības vajadzības.