Despite a low turnout, one interesting trend to arise from the European elections was the homogeneity of political choices made across the 27 Member States. This would seem to be a historical first, but do the voting patterns conceal more than they reveal

Press Talk: Is Europe united in uniformity? (Extended version)

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15021268/P003-00019-001-L-LV.srt

Laipni aicināti uz Preses sarunām, uz   kurām ir pulcējušies četru valstu

dalībnieki, lai apspriestu ar Eiropas   Parlamentu saistītus jautājumus.

Es esmu Džims Gibons un mani   viesi ir Stefan Winiger

Andrea Bonanni no Itālijas   La Repubblica

Tagad satraukums par Eiropas   vēlēšanām ir pagājis,

bez ziņām no daudzām Eiropas   mītnēm, šķiet,

ka ir sācies nopietns darbs, sanākot   kopā, lai izveidotu grupas,

kas noteiks Parlamenta politisko   veidolu.

Līdz tam vēl ir daudz kas jādara,   jo 93 oficiāli uzskaitītie dalībnieki

nav piereģistrējušies vai   pievienojušies

un, kaut arī mēs zinām, kur   daži no tiem gatavojas sēdēt,

tad par dažiem nav ziņu un ārpusē   ir daudz labējo ekstrēmistu.

Stefan, kādas ir Jūsu domas   par vēlēšanu iznākumu

un par to faktu, ka bija ļoti zema   vēlētāju aktivitāte,

un acīmredzot visumā ir liels   ieinteresētības trūkums?

Protams, ka starp vēlētājiem nav   īstas politiskas debates.

Šķiet, ka notiek daudz debašu   ar politiķiem.

Bet vēlētāji domā par citām lietām.   Šķiet, ka viņi dzīvo reālo dzīvi.

Viņi domā par ikdienas dzīves   problēmām.

Tie nedomā, ka Eiropas politiķi   risina viņu problēmas.

Zviedrijā faktiski bija augstāka   vēlētāju aktivitāte nekā pēdējo reizi.

Tāpēc mēs esam tie labie.   -Tam bija īpašs iemesls.

Notika liela kampaņa, jo tika   uzskatīts par apkaunojušu tas,

ka pēdējo reizi tā bija tik zema, 37%.

Mums bija īpašā Pirātu partija,   kas ieguva tikai vienu mandātu,

Tā ir viena jautājuma politiskā partija.

Runa iet par interneta lejupielādes   brīvību

Un izrādījās, kā viens piemērs,   ka vīrieši no 20 līdz 30 un,

daudz vēlētāju balsoja par šo   viena jautājuma partiju vairāk

nekā par visām labējā spārna   partijām kopā Zviedrijā.

Līdz ar to, ko vēlētāji sagaida?   Es nezinu.

Pēc četru Pirate Bay dibinātāju   pārliecības,

kas ir tīmekļa vietne, kur viss sākās,   cilvēki straumēm pievienojās šai partijai.

Daudzi no viņiem ir pārāk jauni,   lai balsotu, bet tūkstoši pievienojās,

un ne tikai no Zviedrijas, kā es secinu.

Es nezinu, vai tā ir paaudzes problēma,

jeb tas ir jautājums par to, ka   Parlamenta locekļi ir pārāk veci,

jeb arī cilvēki rīkojas citādi vai   dara lietas nepareizi,

Pārāk vecs Parlamentam. Man nāk   smiekli par to, ka Briseles Parlamentā,

ap stūri kāda zīme norāda, kas,   šķiet, ir preses ieeja,

uz dinozaura attēlu ar uzrakstu,   "Dinozauri".

Tā patiesībā norāda uz dabas vēstures   muzeju, kas atrodas blakus durvīs.

Ir tāda sajūta, Andrea, ka   Parlaments ir vecu vīru klubs,

un, ka tā dalībnieki ir attālinājušies

no iedzīvotājiem, kurus viņiem   vajadzētu pārstāvēt.

Parlamenta problēma ir tā, ka   tas ir tikai sācis

kur patiesībā nav vairākuma   un mazākuma.

Jums nav reālas konsolidētu   līniju cīņas.

izjust emocijas attiecībā uz   politiskajām vēlēšanām.

Bet, no otras puses, es gribētu   uzsvērt kaut ko,

kas, iespējams, ir nedaudz par   zemu novērtēts.

Tā ir pirmā reize, ka Eiropā   vēlētāju aktivitāte ir tik zema,

bet cilvēki ir pārvietojušies vienā   un tajā pašā virzienā.

Eiropas vēlētāji ir daudz homogēnāki

Redzējāt, no Francijas līdz Lielbritānijai   un no Itālijas līdz Polijai un Spānijai,

ka cilvēki iet vienā un tajā   pašā virzienā,

sekojot vienam un tam pašam   domāšanas veidam.

Ne, ka man tas patiktu, bet tas   ir zīmīgi pats par sevi, manuprāt.

Un mēs to redzam, iespējams,   pirmo reizi Eiropas vēsturē.

Mēs kaut ko esam redzējuši   aptaujās Irākas kara laikā,

bet sabiedriskā doma bija lielā   mērā pret karu, visā Eiropā.

Taču tagad mēs redzam, ka, piemēram,   Kristīgie demokrāti un ETP

iegūst balsis, vai tie būtu   valdībā vai opozīcijā,

vai arī tie būtu Eiropas dienvidos   vai ziemeļos.

Tātad tā ir parādība, ko, manuprāt,   būtu jāizpēta nedaudz vairāk.

Tas ir dīvaini visplašākajā nozīmē,

Mēs esam pieraduši redzēt, it īpaši   Lielbritānijā acīmredzamu iemeslu dēļ,

gadiem ilgi apātiju un zemu vēlētāju   aktivitāti, kas rada reizes.

un viss virzās vienā un tajā pašā   negatīvajā virzienā.

Mēs varam runāt par to, ka joprojām   visā Eiropā ir labējā centra vairākums,

Bet es pamanīju, kad svētdien   ziņoju par vēlēšanām,

kā nebija pārāk grūti sadalīt   pozīcijas dažādās valstīs.

Jūs varētu uzrakstīt rakstu, sakot, ka   labēji ekstrēmais spārns ir pieaudzis,

labējie centristi palikuši uz vietas   un sociālisti zaudējuši.

Tas attiecas uz visu Eiropu, un es   nekad iepriekš neesmu to pieredzējis.

Tas nav iespējams, ka visi   vēlētāji Eiropā domātu līdzīgi.

Mēs nākam no valsts, kas šajā   ziņā ir bēdīgi slavena.

Otra ļoti dīvaina lieta ir tā, ka   eiroskeptiķi visā Eiropā

sūdzas par to, ka 75% no mūsu   likumiem tagad tiek radīti Eiropā.

Es neesmu pārliecināts,   vai tie ir pareizie skaitļi.

Ja viņiem ir taisnība, tad kāda   velna pēc viņi rada šo apātiju?