Parlamentam un Komisijai runājot par "drošo izcelsmes valstu sarakstu", mēs jautājām eirodeputātei Silvijai Gijomai, kā tas ietekmēs gan bēgļus, gan arī grūtībās nonākušās ES valstis.

Migrācijas krīze: vai svārstīgā Eiropa ir atradusi stabilizatoru?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/20502695/n003-0382-lv.srt

ES šogad ir saņēmusi vairāk nekā  1 miljonu patvēruma pieprasījumu.

Šāds migrācijas spiediens  ir pārbaudījums Eiropas vienotībai.

Lai palīdzētu dalībvalstīm  pārvaldīt bēgļus,

ES pēta iespējas izveidot kopīgu  drošo izcelsmes valstu sarakstu —

septembrī Eiropas Komisija piedāvāja  šajā sarakstā iekļaut septiņas valstis.

Parlamentā sociāliste Silvija Gijoma  ir atbildīga par darbu šajā jomā;

mēs ar viņu tikāmies  pirmo komitejas debašu priekšvakarā.

Labdien, Gijomas kundze.  Paldies, ka piekritāt šai intervijai.

Sākšu ar pavisam vienkāršu jautājumu —  kāda ir definīcija

šim drošo izcelsmes valstu sarakstam?  Kas tas ir?

Drošas izcelsmes valsti raksturo pierādāms  un funkcionējošs demokrātiskais tiesiskums.

Šādā valstī tas attiecas uz pilsoņiem:  viņi netiek vajāti,

un jebkāda nehumānas un pazemojošas  izturēšanās iespēja ir oficiāli noraidīta,

tādējādi garantējot drošību  valsts iedzīvotājiem.

Kāpēc jāveido šādi valstu saraksti?  Respektīvi, kopīgs ES saraksts.

Kā jūs pareizi norādāt,  dalībvalstīs jau eksistē saraksti

ar uzskaitītām drošām izcelsmes valstīm.

Pamatdoma, šķiet, ir izveidot  kopīgu pieeju visās 28 dalībvalstīs,

un tādējādi tas ir vēl viens  augšupejošas harmonizācijas veids

Kā šis saraksts ietekmēs  pašreizējo migrācijas krīzi?

Mums jāatceras, ka mērķis nav  izmantot patvēruma pārvaldības rīkus

Tomēr ir skaidrs, ka šajā sarakstā  ir iekļautas Balkānu valstis:

Balkānu valstu pilsoņi mēdz lielā skaitā  pieteikties patvērumam ES valstīs,

bet viņiem ir ļoti mazas  iespējas to saņemt.

Tātad tā ir taisnība — šāds saraksts  ar drošajām izcelsmes valstīm

iegrožos arī patvēruma pieprasījumus.

Balkānu valstu pilsoņi iesniedz 17 %  no kopējā patvēruma pieprasījumu skaita,

bet pēc jūsu sacītā tikai 2 %  no šiem pieteikumiem tiek apstiprināti.

vai šis saraksts neveicinās  migrantu atgriešanos savās valstīs?

Var šķist, ka saraksts tiks izmantots,  lai izvairītos no pieprasījumu izskatīšanas,

bet vēlos skaidri pateikt, ka,  pat ja persona būs nākusi

no drošas izcelsmes valsts,  tā varēs lūgt patvērumu ES valstī.

Varēs ne tikai iesniegt lūgumu,  bet tas arī tiks obligāti izskatīts.

Tas tiks izskatīts  katrā konkrētajā situācijā?

Tieši tā, katrs gadījums. Katrai personai  ir tiesības uz patvēruma pieprasīšanu.

Komisijas piedāvātajā valstu sarakstā  ir iekļauta arī Turcija.

Vai, jūsuprāt, Turciju var un vajadzētu  iekļaut šajā drošo valstu sarakstā?

Par to mēs kopā ar kolēģiem  Parlamentā diskutēsim.

Ir jāatzīmē, ka, vērtējot pēc  iepriekš minētajiem kritērijiem,

Turcijas patvēruma pieprasījumu skaits  ES valstīs ir daudz lielāks,

un tie bieži tiek apstiprināti,  it īpaši no kurdu izcelsmes pilsoņiem.

un par šo jautājumu diskusijas  būs ļoti emocionālas.

Šī doma par kopīgo sarakstu;  ES apsver to jau gadiem,

Vai jums šķiet, ka šoreiz  tā tiks realizēta?

Manuprāt, kad saraksta ideja  tiks reāli iekustināta

un tas palīdzēs patvēruma meklētājiem  ar lielu iespēju saņemt apstiprinājumu

vajāšanas vai  nepanesamas situācijas dēļ,

kas ir pretrunā pasaules un ES vērtībām,

protams, šiem cilvēkiem  ir jābūt iespējai saņemt patvērumu...

patiesi ir mazāka iespējamība,  ka tiks piešķirts patvērums.

Tāpēc mēs varam  strādāt šajā virzienā.

Silvija Gijoma, paldies!  -Paldies jums.