Vai nacionalizācija un valsts atbalsts ir risinājums, lai glābtu Savienības smago rūpniecību un palīdzētu Eiropai izkļūt no krīzes? Mēs vaicājām eirodeputātiem.

Intervija: Glābjot ES rūpniecību

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16163950/n003-0220-lv.srt

Tā kā vairākiem ES metālrūpniecības  uzņēmumiem gaidāma slēgšana,

sarunas vēlreiz pievēršas  nacionalizācijas iecerei.

Floranžā, Francijā,  vārdu „nacionalizācija”

Eiropas Parlamenta deputāti  arī ierosināja rezolūciju,

kas meklē tiešākus pasākumus  šīs rūpniecības glābšanai.

Mēs vēlējāmies uzzināt britu  eirodeputāta Greijema Vatsona

un viņa franču kolēģa  Džekija Henina viedokli.

Vai metālrūpniecības nacionalizācija  būtu dzīvotspējīgs risinājums?

Kāpēc ne? Nacionalizācija, kuras mērķis  ir citādāk plānot nākotni.

Ir būtiski glābt šo  rūpnieciskās ražošanas jaudu,

glābt šo tehnoloģisko kompetenci  un glābt nākotni.

Mēs runājam par nākotni,  par labklājību,

par šo reģionu iedzīvotāju vajadzībām.

Nē, it nemaz. Vismazāk ir nepieciešama  tērauda rūpniecība renacionalizācija.

Tai jābūt konkurētspējīgai, tai jāpieņem,  ka tā darbojas pasaules tirgū.

Tas nozīmē, ka tai jāpievēršas  kvalitatīviem produktiem.

Renacionalizācija neko neatrisinātu.  Patiesībā tā mūsu problēmas padziļinātu.

Vai tas šai rūpniecībai  nav pārāk maz, pārāk vēlu?

Es neteiktu,  ka tērauda rūpniecībai ir beigas.

Dažās valstīs, piemēram,  Apvienotajā Karalistē,

tērauda rūpniecība  ir ļoti veiksmīgi pārstrukturēta.

Citās valstīs, kurās tas vēl nav izdarīts,  tas būs jāizdara.

Diemžēl tērauda rūpniecībā  nenodarbināsim milzum daudz cilvēku.

Šie cilvēki būs jāpārkvalificē  citu lietu veikšanai.

Bet tirdzniecības barjeru izveide  būtu visļaunākā lieta, ko mēs varētu izdarīt

Eiropas nodarbinātībai  un Eiropas konkurētspējai.

Viņi vēlas, lai mēs uzskatām,  ka tērauda rūpniecībai klājas slikti,

jo tā pietiekami daudz nepārdod.  Tas nenotiek.

Mums ir darīšanas ar tādiem cilvēkiem  kā Mitāla kungs, finansistiem, kuri rēķina.

Veidojot šo deficītu,  viņi liek pieaugt materiālu cenām

un viņi var nopelnīt  milzīgas naudas summas.

Kādai jābūt Eiropas lomai,  palīdzot šai rūpniecības nozares jomai?

Manuprāt, Eiropas rūpniecības  politikai ir labs gadījums,

un patiesībā mēs tādu izstrādājam.

Bet tā apskata arī ieguldījumus  nākotnes rūpniecībā,

rūpniecības jomās, kurās varam  būt konkurētspējīgi.

Tā sevi balsta  uz zinātni un pētniecību,

un tā izmanto izglītības  augstākos līmeņus,

Eiropa saka, ka tirgum jānolemj,  kam būtu jādzīvo un kam – jāmirst.

Būtībā stiprākie uzvar  un vājākie pazūd.

un ražošanu pārceļ uz ārzemēm,  ārpus Eiropas rūpniecības,

par ko kļūs Eiropa?  Par tūristu galamērķi?

Vai Eiropas Savienībai jāpārskata  savi valsts atbalsta noteikumi?

Mums jāpārskata mūsu veidotās  Eiropas filozofija.

Vai mēs veidojam Eiropu bagātajiem  cilvēkiem un tikai bagātajiem?

Vai mēs veidojam  solidaritātes Eiropu,

kas reaģēs uz patiesajām  iedzīvotāju vajadzībām?

Manuprāt, valsts atbalsta  noteikumi ir pareizi.

Tie noteiktos gadījumos  atļauj noteiktas lietas,

starp valsts atbalsta sniegšanu rūpniecībai,  kas daudzos gadījumos samazinās,

un valsts atbalsta izmantošanu,  lai palīdzētu dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.