Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita runā ar EuroparlTV par izaicinājumiem, ar kuriem būs jāsaskaras Eiropas Savienību vadošajai Dānijai.

Intervija: Dānija krīzes laikā pārņem ES vadību

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15822322/n003-0167-lv_mf.srt

Premjerministre,  Dānija neatrodas eiro zonā.

Jūs esat pārņēmuši prezidentūru  ļoti sarežģītā laikā.

Kā jūs varat aizsargāt eiro  no ārpuses?

Esmu pārliecināta, ka eiro zonas valstis  darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu eiro.

Un to mēs darām ar fiskālo līgumu,  kuru mēs pašlaik pārrunājam,

un esmu pārliecināta, ka tas ir labs  pakāpiens ceļā uz eiro drošību.

Dānija kā valsts cik vien iespējams  piedalīsies finanšu līgumā.

Un mēs palīdzēsim panākt jebko,  kas būs jāpanāk

starp eiro zonas dalībvalstīm  un tām, kuras tajā nav iestājušās.

Kā jūs rīkosieties attiecībā  uz līgumu starp 26 valstīm?

Ir svarīgi saprast, ka tas nav  prezidentūras jautājums,

jo mēs pār šo procesu neprezidējam,  tas ir ārpus līgumiem.

Bet mēs darīsim visu iespējamo,  lai izveidotu fiskālo līgumu un to pieņemtu.

Mēs strādāsim pie tā, lai to izdarītu  Eiropadomes sanāksmē 30. janvārī.

Tajā pašā laikā, mēs gribam koncentrēties  uz izaugsmes un darbavietu radīšanu,

un arī to mēs gribam  pārrunāt šajā sanāksmē.

Konsultantu grupas eirodeputāti teica,  ka viņus tas īsti neapmierina.

Viņi saka, ka tas neievēro  kopienas metodi.

Kā jūs nodrošināsiet to, ka viss paveiktais  aizsargā Eiropas iestāžu lomu?

Es to labprātāk būtu darījusi  ar kopienas metodi, mūsu līgumu ietvaros.

Tas nebija iespējams. Tāpēc tagad  tas tiek darīts ārpus šiem līgumiem.

Laba lieta tajā ir tāda, ka esam  spēruši soļus, lai glābtu eiro.

Labi ir arī tas, ka šis ir  ietverošs process,

kurā ir iesaistītas dalībvalstis  un Eiropas Parlaments.

Un vēl ir labi tas, ka jaunajā līgumā  vai nolīgumā ir ierakstīts mērķis

pēc iespējas ātrāk atgriezties  pie Eiropas Savienības.

Jūs minējāt izaugsmes un darbavietu  nozīmīgumu, ne tikai taupības pasākumus.

Tas atgādina to, ko Mario Dragi  teica ECON komitejā:

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka uzticība tiek  atjaunota uz reālās ekonomikas rēķina.

Ir ļoti svarīgi pateikt,  ka nav nekādu pretrunu

starp taupību un konsolidāciju,  un darbavietām un izaugsmi.

Es uzskatu, ka šīs ir  vienas medaļas divas puses.

Mūsu ekonomikā jābūt disciplīnai,  mūsu dalībvalstu ekonomikām jābūt kārtībā,

lai radītu pamatu  izaugsmei un darbavietām.

Bet tajā pašā laikā mums  jādara viss, kas ir mūsu spēkos

mūsu kopējā budžetā,  mūsu struktūrfondos,

lai radītu jaunu izaugsmi  un jaunas darbavietas.

Un tam būtu jānotiek vienlaicīgi  ar mūsu ekonomiku konsolidēšanu.

Prezidentūra arī atbalsta zaļu izaugsmi.

Jūsu priekšgājējs Pols Nīrups Rasmusens  ir iesaistīts jūras vēja enerģijas jomā.

Kā lai citus pārliecina citus,  ka taupības laikā tas ir svarīgi?

Daudzas dalībvalstis bažījas par  energoefektivitāti, energoapgādes drošību.

Un tā risinājums ir ātri pieņemt  ES energoefektivitātes dokumentāciju.

Tas ir ļoti svarīgi,  jo es esmu pārliecināta,

ka, ja mēs efektīvāk izmantosim savu  enerģiju, izmantosim mazāk enerģijas,

Lai to izdarītu, ir nepieciešamas  jaunas tehnoloģijas,

un, ja ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas,  mēs radām jaunas darbavietas.

Neaizmirsīsim, ka ar vidi  ir saistīti 20 miljoni darbavietu.

Mums būtu jāpriecājas,  ka mums šajā nozarē ir vadošā loma.

Protams, mūsu uzdevums ir  šo vadošo lomu zaļajā jomā saglabāt.

Un beidzot, jūsu prezidentūra ietver  aptuveni 14 sanāksmes dienā

no šī brīža līdz jūnija beigām,  tas ir milzīgs pienākums.

Tajā pašā laikā jūs gribat  samazināt prezidentūras izmaksas.

Vai tas ir reālistiski?  Vai jūs iemācīsiet pārējiem, kā tas jādara?

Pirmkārt, mēs gribam prezidentūru padarīt  zaļāku, mēs to cenšamies panākt,

un mēs gribam  panākt rentablu prezidentūru.

Mēs esam visaptveroša,  runājot par mūsu darba spēju.

Un es varu visiem apstiprināt,  ka Dānijas valdība nenogurstoši strādās,

lai Eiropas pilsoņiem nodrošinātu  taustāmus rezultātus.

Tas Eiropai ir nepieciešams  krīzes laikā.