Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks paplašinātā intervijā runā par savu pilnvaru termiņa izaicinājumiem un aicina ES būt vienotai un domāt uz priekšu.

Intervija: Krīze ir arī iespēja - Ježijs Buzeks

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15745228/n003-0150-lv_mf.srt

Priekšsēdētāj Ježij Buzek, jūs šajā  amatā esat gandrīz divus ar pusi gadus.

ES šis ir bijis grūts periods,  iespējams, arī prezidentūrai.

Varbūt tas bija ļoti grūts,  bet arī interesants.

Pirmkārt, mums bija jāievieš  Lisabonas līgums.

Nebija viegli panākt  tā ratifikāciju Īrijā

Es biju iesaistīts  abu valstu procesos,

lai palīdzētu panākt Lisabonas  līguma ratifikāciju un ieviešanu.

Eiropas Parlamentam tā bija  diezgan jauna situācija,

jo tagad mēs esam patiešām  spēcīga likumdošanas iestāde

kas savā ziņā  traucēja mūsu darbībai.

Bet, faktiski,  mūsu darbības beigās,

esmu diezgan pārliecināts,  ka ES būs stiprāka, organizētāka,

izveidot atbildīgākas  un dziļākas reformas.

Mēs piedzīvojām finanšu krīzi.  Tā ir daudz ko izjaukusi.

Mēs skatījāmies, kā dalībvalstis  cenšas sevi izglābt,

un „communautaire” pieeja  šajā ziņā nav nostrādājusi.

Neesam redzējuši, ka ES valstis  pietiekami strādātu kopā.

Mēs zinām, ka patiesībā eiro zonas  krīze bija saistīta ar uzticību

un ticību vienai, divām  vai trim dalībvalstīm,

Mums jābūt diezgan pārliecinātiem,  ka runājam par finanšu nestabilitāti,

ik pa laikam bija jāpieņem  daži stingri un ātri lēmumi.

Bet ir svarīgi  šos lēmumus izplatīt

visā Eiropas Savienībā,  27 dalībvalstīs.

Mums nevajadzētu radīt  Eiropu ar diviem ātrumiem.

Tas arī bija viens no  svarīgākajiem pasākumiem

man un arī Eiropas  Parlamentam kopumā.

Mēs gribējām novērst  „divu ātrumu” Eiropas izveidi,

lai mēs nebūtu sadalīti  grupās pa 17 vai 10.

Eiropas Parlaments ir ieņēmis  dažas stingras nostājas

attiecībā uz finanšu kontroli, finanšu  pārvaldību, ekonomikas pārvaldību.

Diezgan bieži dalībvalstis  nedaudz mazina eirodeputātu vēlmes.

Liekas, ka viņiem nav vēlmes pieņemt  stingrus pasākumus. Vai tas rada vilšanos?

Jā. Mēs gribējām novērst  tādu pasākumu mīkstināšanu

Mēs gribējām izmantot  automātiskākas sankcijas,

gribētu nolemt par sev  piemērojamajām sankcijām.

Tāpēc no šī viedokļa  automātiskums ir ļoti svarīgs.

Bet arī citas lietas, piemēram,  baņķieru prēmijas, finanšu uzraudzība

vai kapitāla prasības,  riska ieguldījumu fondi un citi...

Visos šajos jautājumos  lēmumi tika pieņemti,

no vienas puses,  pamatojoties uz solidaritāti,

Ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums,  kas ir saistīts ar mūsu kopīgo pieeju

pret sarežģīto  Eiropas Savienības situāciju,

Eiropas Parlamenta  un Komisijas līmenī,

varam būt droši, ka šis lēmums  attieksies uz visu Eiropas Savienību.

Ir nepieciešamas dažas strukturālās  reformas. Tas ir acīmredzami.

Stratēģijai, lai izkļūtu no krīzes,

ne tikai atlabšanas, bet izejas stratēģijai,  ir nepieciešamas strukturālās reformas.

Šī atbildība galvenokārt  gulstas uz dalībvalstu pleciem.

Bet no strukturālo reformu viedokļa  „Eiro plus pakts” ir ļoti svarīgs.

Tas mums visiem  ir kas patiešām optimistisks.

varbūt ir grūti taupības laikā  sabiedrībai izskaidrot 5,2% pieaugumu,

kad dalībvalstu valdības  veic samazinājumus,

bet šeit ir ES, kas saka,  ka tā tērēs nedaudz vairāk.

Sabiedrība to nesaprot.  Vai viņi tiek maldināti?

Pagājušajā gadā  vairāk nekā 20 dalībvalstīs

budžeta pieaugums pārsniedza  pat inflācijas līmeni.

Šodien Eiropas Savienībā  tas ir diezgan tipiski.

Mūsu budžets vienmēr tiek  veltīts inovāciju sekmēšanai,

Eiropas ekonomikas  konkurētspējas sekmēšanai,

un tas nozīmē izaugsmes  veicināšanu un darbavietu izveidi.

Kas pilsoņiem var būt svarīgāks  par darbavietu izveidi?

Gandrīz 95% mūsu budžeta  ir paredzēts tikai investīcijām -

gan „smagajām investīcijām”,  piemēram, infrastruktūrā,

piemēram, lai izveidotu  mūsu vienoto tirgu –

tas ir ļoti svarīgs mūsu mazajiem  un vidējiem uzņēmumiem un pilsoņiem –

un „maigās investīcijas” cilvēkkapitālā

un visos reģioniem  paredzētajos resursos.

gandrīz 95% Eiropas kopīgās naudas  šādu investīciju veikšanai.

Jūs minējāt kaimiņattiecības  un kaimiņus,

bet divās valstīs ir mazliet  nestabila demokrātija:

pavisam noteikti Baltkrievijā  un zināmā mērā - Ukrainā.

Jūs piedzīvojāt autokrātiju.  Mums ir jādara vairāk, vai ne?

Tā varbūt bija mūsu kļūda,  it sevišķi attiecībās ar Ukrainu.

Sākumā Oranžā revolūcija  bija fantastiska.

Mēs teicām, ka tas ir kas  neticams un neparasts.

Bet varbūt mēs Ukrainā nebijām...  teikšu, pietiekami aktīvi.

Mums nebija projektu,  kurus viņiem ierosināt,

Tagad mums ir noteikums:  „Vairāk par vairāk.”