Vai šāgada ES Zaļā galvaspilsēta Bristole ar daudzajām idejām un inovācijām spēj mainīt dzīvesveidu un uzņēmējdarbību, lai uzveiktu pilsētas sastrēgumus un piesārņojumu?

Padarot Bristoli videi draudzīgu, sākot ar vietējo mērogu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12011389/m006-0008-lv.srt

Eiropas Zaļā galvaspilsēta 2015 – Bristole.

Nav jēgas sprediķot par klimata pārmaiņām;  par to ir jārunā ar humora izjūtu.

Nav jēgas būt Zaļajai galvaspilsētai,

ja tā ir moralizējoša un pārāk nopietna,  jo tad cilvēki zaudē uzmanību.

Bristolei izdodas būt videi draudzīgai  patiešām interesantā un inovatīvā veidā:

radoši cilvēki domā  par atšķirīgu dzīvesveidu,

pilsētā audzējot pārtiku  un eksperimentējot.

Tā tiešām ir iekšēji saistīta un attīstīta  pilsēta, kurā darbojas daudz sīku lietiņu,

Tā varētu būt diezgan vienreizēja ar pilnīgu  vitalitāti, ko rada sabiedrības kustības.

Bristole ar tās sastrēgumiem  un piesārņojumu

varētu nešķist  kā sevišķi zaļa pilsēta,

vēl mazāk – kā Eiropas  Zaļā galvaspilsēta 2015.

Taču, papētot sīkāk,  parādās pilnīgi cits stāsts.

Piemēram, Alises-Marī Arčeres  pilsētas akvaponikas projekts,

kas darbojas kā mini zivsaimniecība,  kurā ar nitrātiem bagātiem zivju atkritumiem

tiek baroti pārtikā lietojami augi,  kuri pēc tam attīra zivīm ūdeni.

Pilsētā būs vēl divas daudz lielākas  tvertnes, kuras atbalsta Zaļā galvaspilsēta.

Ļoti daudz vides darba ir cieši  saistīts vai nu ar sociālo taisnīgumu,

vai tehniski vidi aizsargājošu  atogļošanu, vai ūdens taupīšanu,

vai ar izmērāmām lietām  un runām par to, ko cilvēki ēd.

Varbūt tieši to šogad varētu darīt.

Viņas veidotā vietējā  pārtikas ķēde turpinās šeit,

kur uzņēmējs interesējas  par viņas zivīm,

taču nespēj izšķirties  starp nepieciešamo ilgtspēju

un vajadzību pārdot par cenu,  kuru cilvēki maksās.

Ir pieprasījums pēc vietējām zivīm,  kad mēs ievedam šīs Čū ielejas foreles,

tās atveda pagājušonakt, domāju,  ka šodien visas pārdosim, jo visiem

patīk vietējās un ar makšķeri ķertās zivis.  Ja iespējams kaut ko darīt, tas būtu lieliski.

Tovakar konferencē vietējā EP deputāte  Mollija Skota Kato ir vienisprātis

ar vides aktīvistiem, kas sekmē ideju  par pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku.

Situācija bija neatliekama, vajadzēja veikt  šo pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku,

un ir nepieciešams, lai politiķi  patiešām uz to koncentrētos,

radot mums vajadzīgos stimulus  šīs pārejas īstenošanai.

Daudzējādā ziņā Bristole ir apsteigusi  citas britu pilsētas saistībā ar

domāšanu un videi nekaitīgu rīcību.

Tā sāka rīkoties jau 20. gs. 70-tajos gados,  un kopš tā laika darbība ir vērsta plašumā.

Videi nekaitīgs nozīmē  būt gudriem un inteliģentiem,

bet attiecībā uz „zaļām” darbavietām tas  lielā mērā saistīts ar ražošanas izvietojumu

vietējā mērogā, kad cilvēki  audzē pārtiku šeit, pilsētā,

arī elektrība tiek ražota pilsētā  ar saules paneļu palīdzību.

Manuprāt, runa ir par  ekonomisko attiecību ierobežošanu.

Sabiedrības sadarbība  ir Bristoles dzīves pamatā,

un šeit sākas daudz kas, šī ir garākā  Lielbritānijas iela ar alternatīviem veikaliem,

Tā ir interesanta vieta,  īpaši videi nekaitīga,

jo šeit sākas arī daudzi no  Eiropas Zaļās galvaspilsētas projektiem.

Šajā daudzfunkcionālajā saietu nama zālē  tiekos ar Deividu Sondersu, kas ir aizsācis

un Bristolē izveidojis pirmo kolektīvo  saules enerģijas sistēmas centru.

Ja apstrādātas enerģijas ražošanas  pamatizmaksas ir ļoti zemas,

Viņa mērķis: visā pilsētā ieviest  lēti uzstādāmus saules paneļus

un apvienot tos lielākā  enerģijas kolektīvā.

Ja apvienosies pietiekami daudz cilvēku,

lai radītu savus atjaunojamos  energoresursus, tam būs nozīme,

un tas, iespējams, tikpat lielā mērā nāk  no vietējām vai reģionālajām iniciatīvām,

kā no centrālās plānošanas,  kā, teiksim, Vācijas enerģijas revolūcija.

Visas runas par sabiedrības darbībām un  nelieliem atjaunojamiem energoresursiem

Bristoles lielos sastrēgumus, sabiedrisko  transportu, gaisa piesārņojuma problēmas.

Pilsētas mērs, videi nekaitīga  pašgājēja transporta izmantošanas paraugs,

Cilvēki ir tik piesaistīti automašīnām.

Ik reizi, kad es cenšos  samazināt automašīnu skaitu,

ar kurām dodas uz darbu,  es sastopos ar pretestību.

Tāpēc man ir jācenšas atrast  atraktīvu veidu, kā to apiet.

Mēs ieguldām lielā infrastruktūrā,  taču tas nav vienīgais risinājums.

Ir nepieciešama valsts līmeņa rīcība.

Tikmēr dodamies  uz Bristoles Universitāti,

kur zinātnieki sadarbībā  ar pilsētas domi

eksperimentē ar divu kvadrātkilometru  hipersavienotu pilsētvidi,

Tiek cerēts piedāvāt jaunas iespējas  jaunizveidotiem uzņēmumiem

un tikt galā ar satiksmi un piesārņojumu.

Mēs izvietosim daudz dažādus  sensorus: vides un veselības sensorus.

Integrējot šo tehnoloģiju,  būs iespējams novērot oglekļa emisijas,

veselības problēmas, un uz 3D ekrāna  varam attēlot piesārņojuma līmeņus pilsētā,

un pēc tam informāciju izmantot, lai  kontrolētu transporta vai satiksmes plūsmu.

Projekts ir tieši tāda  programma, kāda ir noteikta

ES Komisijas priekšsēdētāja  Žana Kloda Junkera

draudzīga reālai  Eiropas izaugsmei, MVU.

Pārliecinieties, vai mērķis tiek sasniegts –  tā ir vēsts Junkera kungam.

Videi nekaitīga ekonomika mazāk balstīsies  uz enerģiju, vairāk uz cilvēkiem,

tāpēc tā automātiski ir  ar darbavietām bagāta ekonomika;

ar videi nekaitīgu naudu varētu  finansēt videi nekaitīgus projektus.

Tas garantētu,  ka Junkera plāns virza mūs pretī

videi nekaitīgai ekonomikai,  kura ir jāsasniedz.

Lai kāds būs rezultāts,  politiķiem vismaz jāzina,

ka šeit jau ir aizsākts liels darbs,  un tas tiks turpināts arī pēc tam,

kad Bristole nodos stafetes kociņu  nākamajai Eiropas Zaļajai galvaspilsētai.