Eiropai jānodrošina turpmākā labklājība, aizsargājot savu intelektuālo īpašumu. Bet vai ACTA ir pareizais instruments? Diskutē tā kritiķi un atbalstītāji.

Debates: ACTA riski - realitāte vai mīts?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16016453/d001-0025-lvx_mf.srt

Sveicināti „Debatēs”!  Šodien pārrunāsim

Viltošanas novēršanas tirdzniecības  nolīgumu jeb ACTA.

Vispirms minēšu, ka 25 gadu laikā,  kopš ziņoju par Eiropas Parlamentu,

nevaru atcerēties nevienu tēmu,  kas būtu radījusi tādus protestus.

Aizmirstiet par iepriekšējām lielajām  demonstrācijām un asaru gāzi.

Iesaistītās puses saka,  ka dokeri un lauksaimnieki

bija tā saucamās īpašu interešu grupas  un pēc skaita nelielas.

Šoreiz tas aptver vairāk un, kaut vardarbība  nav tik liela, ietver daudz vairāk cilvēku.

Bet vai tam tā būtu jābūt?  Vai šī negatīvā reakcija ir pamatota?

Ceru, ka to kaut nedaudz atklāsim  nākamajās 20 minūtēs.

Vispirms iepazīstināšu ar viesiem. Vilcinos  viņus saukt par galvenajiem varoņiem.

Pirmkārt, man pa kreisi atrodas  ACTA atbalstītājs Ruperts Šlēgelmilhs

No Eiropas Komisijas  Tirdzniecības ĢD,

un viņš ir...  Tas ir Tirdzniecības ģenerāldirektorāts.

Viņam blakus arī ir ACTA atbalstītājs

saistībā ar autortiesību  turētāju tiesību aizsardzību,

Daniels Frīdlanders, kurš ir IFPI  padomdevējs komunikāciju jomā.

IFPI pārstāv globālo ierakstu nozari,

tās biedri ir aptuveni 1400 ierakstu  kompānijas no 66 valstīm,

nemaz neminot  tā filiāles visā pasaulē.

Viņiem pretī un man pa labi ir  Sociālistu eirodeputāts Deivids Mārtins

no Apvienotās Karalistes,  precīzāk – Skotijas,

kurš sastādīja EP ziņojumu  par ACTA un neatbalsta to.

Visbeidzot, iepazīstinu ar  Kristianu Engstromu,

zviedru eirodeputātu, kurš pieder pie  Zaļo grupas, bet pārstāv Pirātu partiju,

kuras atbalstītāju skaits,  liekas, pieaug.

Vispirms ātri uzzināsim visu  klātesošo sākotnējo viedokli.

Šlēgelmilha kungs, mēs visi zinām,  ka ir šī viltojumu problēma,

bet vai ACTA ir risinājums,  un, ja tā, tad kāpēc?

Paldies! Varbūt labāk parunāsim par to,  kas ir un kas nav ACTA.

ka tas acīmredzami  ir svarīgi Eiropas nākotnei.

Mums nav naftas,  mums nav gāzes vai zelta.

Tas, ko mēs radām un  darām radošajā nozarē -

sarakstītās grāmatas un radītie zīmoli -  ir mūsu nodarbošanās, mūsu nākotne.

Ja mēs to neaizsargāsim...  Jo mēs to ar saviem likumiem aizsargājam.

Ja mēs to neaizsargāsim,  tas viss neko nenozīmēs.

Ķīnai ir ļoti labi likumi  par intelektuālo īpašumu.

Tie netiek īstenoti. Pasaulē pašlaik  ir 250 miljardu liela nozare,

kas starptautiskajā tirdzniecībā  nodarbojas ar viltošanu. Tā ir problēma.

Ja to neaizsargāsim, manuprāt, piedzīvosim  savas konkurētspējas samazināšanos.

Eiropas Savienībā  šim mērķim ir labi standarti.

Mēs aizsargājam intelektuālo īpašumu.  Ir direktīvas, likumi dalībvalstīs utt.

ACTA to cenšas  nedaudz vairāk paplašināt.

ir padarīt to pievilcīgu, lai tas atbilstu  starptautiskajiem standartiem.

Tas, kas šodien ir nelikumīgs ES,  būs nelikumīgs arī rītdien.

Kas ir likumīgs,  tāds būs gan šodien, gan rīt.

Vai varu pāriet pie  Daniela Frīdlandera?

Jūs esat no IFPI,  kas pārstāv ierakstu nozari.

ir aizsardzība pret cilvēkiem,  kuri veic nelegālas lejupielādes?

Manuprāt, šis ir daudz lielāks jautājums,  kā teica Šlēgelmilha kungs.

Runa ir par to, kas ir nepieciešams Eiropai -  ne vien par mūziku, bet visu radošo nozari

un arī jebkuru nozari,  kas ir saistīta ar intelektuālo īpašumu.

nozaru, savienību, nozaru grupu  un MVU pārgrupēšanos visā Eiropā.

Tie visi ir sanākuši kopā,  lai atbalstītu ACTA,

jo viņi uzskata, ka ir svarīgi  papildināt Eiropas likumus,

lai aizsargātu Eiropā radītos darbus,  kad tie tiek eksportēti ārpus Eiropas.

Vairāk nekā 130 organizācijas parakstīja  kopīgu vēstuli ACTA atbalstam.

Mēs esam viena no tām. Tās pārstāv vairāk  nekā 120 miljonus ES darba ņēmēju.

Tā varbūt ir lielākā  dažādu nozaru pārgrupēšanās -

vai tā būtu autobūve, kosmētika, rotaļlietas,  mūzika, filmas, strādājošie, MVU...

Tā ir lielākā pārgrupēšanās, ko esmu  redzējis, kā cilvēki Eiropā kaut ko atbalsta.

Tas notiek tāpēc, ka ir svarīgi ārzemēs  aizsargāt savu intelektuālo īpašumu.

Deivid Mārtin, tas ir pamatoti.  Viltošana rada milzīgu problēmu.

un redzēt kaudzi ar viltotām precēm,  kuras viņi ir pārtvēruši.

Dažas no tām ir tiešām pārliecinošas  un diezgan daudzas ir ļoti bīstamas.

Pirmkārt, es apmeklēju Eiropolu  kā EP referents

un es piekrītu, ka mums jāaizsargā  savs intelektuālais īpašums.

Bet vai ACTA ir veids, kā to darīt?  Saistībā ar ACTA man ir trīs bažas.

Pirmkārt, liekas, ka tas padara interneta  pakalpojumu sniedzējus par policiju.

pārliecināties, ka internetā nenotiek  nekādas nelegālas lejupielādes.

Otrkārt, tas neskaidri definē  komerciālu lietošanu.

Komisija teiks, ka uz komerciālas  lietošanas definīciju

bet ACTA nolīgums aptver  tikai komerciālu lietošanu,

un mani satrauc tas, ka tas varētu  netīšām padarīt par noziedzniekiem tos,

kuri no interneta iegūtos materiālus  neizmanto komerciāliem mērķiem.

Un visbeidzot, treškārt,  manuprāt, tās ir ļoti atšķirīgas lietas.

Tas attiecas uz fiziskām precēm,  reālām precēm un interneta precēm,

kurus, manuprāt,  nevajadzētu ietvert vienā līgumā.

Kristian Engstrom,  jūs esat no Pirātu partijas.

daļēji interneta brīvības  apdraudētības dēļ.

Taču tiem, kuri sacer  vai ieraksta dziesmas,

ir tiesības aizstāvēt  savu intelektuālo īpašumu.

Ja ACTA tiešām ir viltošanas  novēršanas tirdzniecības nolīgums,

kā norāda tā nosaukums,  tas nebūtu pretrunīgi.

Pat Pirātu partijā mēs piekrītam,  ka preču viltošana ir slikta lieta.

Ja kāds izmanto kāda cita prečzīmi,  tā ir patērētāju maldināšana.