2007.gadā 79 miljoni cilvēku Eiropā dzīvoja zem nabadzības līmeņa, un tas bija pirms ekonomikas krīzes. Mēs apspriežam situāciju Eiropā ar EAPN direktoru Fintanu Farrellu. Viņš stāsta par ES stratēģiju trūkumiem un par to, uz ko viņš cer sasniegt 2010.gad

Degpunktā: Ko dara Eiropa, lai apkarotu nabadzību?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14912315/M001-0013-LV.srt

Vai zinājāt, ka bagātajā Eiropā,   kur valda labklājība,

patērētājfilozofija un atkritumi,   ir 80 miljoni nabadzīgu iedzīvotāju,

kas tik tikko izdzīvo   ar 300 eiro mēnesī?

2010. gads būs Eiropas gads   cīņai pret nabadzību,

kas Eiropā palielinās,   it sevišķi, pēc ekonomiskās krīzes.

Kā nabadzību var izārstēt,   pirms tā kļūst lipīga? Uzzināsim to.

Runāsim par nabadzību,   nabadzību Eiropā.

Man ir prieks uzņemt   EAPN direktoru Fintanu Farrellu.

kuras mērķis ir noteikt, kas mūsdienās   ir nabadzība un kuri cilvēki ir nabadzīgi.

Fintan Farrell, oficiālie dati liecina,   ka 79 miljoni cilvēku Eiropā

Tas ir milzīgs skaitlis.   Kāpēc tas ir tik milzīgs?

Jau vairāk nekā desmit gadus   šis skaitlis un nabadzības līmenis

Ir svarīgi saprast, ka tā nav   kāda noteikta cilvēku kategorija.

Tā var būt Jūsu māte,   tā var būt Jūsu māsa,

kas nozīmē, ka arī viņiem beigās   ir jānes nabadzības nasta.

Vai tas vienmēr ir bijis tā vai arī   kļūt nabadzīgam ir jauns fenomens?

Vai vidusšķira var iegrimt nabadzībā,

ja vair nevar iztikt   līdz mēneša beigām?

Un cilvēki, kas uzskatīja, ka šim riskam   nekad nebūs pakļauti, tagad tādi ir.

79 miljoni – šis skaitlis   nāk no 2007. gada,

tāpēc mēs vēl nezinām, kāda ietekme   uz šiem rādītājiem būs krīzei.

un 79 miljoniem cilvēku,   kas šogad piedzīvo nabadzību, zinām,

ka cilvēki, kas pirka mājas,   vairs tās nevar atļauties

un sāk ietilpt šajos   nabadzības rādītājos.

Mēs zinām, ka daudz cilvēku   nedrošo darbavietu dēļ tikai izdzīvoja,

un pēdējos gados tika izveidotas   daudz nestabilu darbavietu,

Bieži vien mūs aizvietoja   migrējošais darbaspēks.

Tagad šie cilvēki ir vairāk   pakļauti nabadzības riskam,

Vai ir kāda oficiāla   nabadzības definīcija?

Es domāju - ko tieši nozīmē   dzīvot zem nabadzības līmeņa?

Viens ir nabadzību uzskatīt   par relatīvu parādību.

Jūs esat nabadzīgi salīdzinājumā ar to,   ko, Jūsuprāt, var izdarīt Jūsu kaimiņi.

Tie ir cilvēki, kam nav pieejamas   standarta preces un pakalpojumi.

Tas ir viens veids, kā uztvert nabadzību.   Otrs veids ir statistiskāka analīze.

Tā parāda, ka tie, kuru ienākumi ir mazāki   par 60% no vidējiem ienākumiem,

Tāpēc, protams, daudz kas ir atkarīgs   no tā, kurā pusē atrodaties

un katrā valstī šis skaitlis ir citādāks.

nabadzīgs būtu tas, kura tīrie ienākumi   mēnesī ir mazāki par 271 eiro.

Turpretī Nīderlandē šis skaitlis būtu

Šis skaitlis nav vienāds visā Eiropā.

Tas ir skaitlis, kas ir pamatots   uz katru valsti

un 60% no vidējiem   ienākumiem šajā valstī.

Vai šiem ienākumiem ir kāds   Eiropas vidējais līmenis?

Bet tad var redzēt,   ka šie 79 miljoni ir kopīgais,

katrā valstī dzīvojošo cilvēku skaits,   kas atrodas zem nabadzības līmeņa.

Un to var redzēt arī dažādās valstīs.

Rumānijā tie varētu būt 25% iedzīvotāju,   kas atrodas zem šī līmeņa.

Bet Nīderlandē vai   Čehijas Republikā tie ir 10%.

Ir svarīgi to aplūkot   savas valsts kontekstā.

Jo tas, ko var izdarīt   ar 270 eiro krasi atšķiras

Šis rādītājs ir balstīts uz katru valsti.

Pastāstiet vairāk par šiem   nabadzīgajiem ļaudīm.

Vai tie galvenokārt ir   jaunieši, sievietes, bērni?

Vispirms, lai varbūt parādītu   aiz skaitļiem slēpto realitāti,

mēs runājam par 19 miljoniem   cilvēku, kas dzīvo ES,

kam nav pieejamas   savas labierīcības.

Tas parāda to realitāti,   kas ir aiz šiem skaitļiem,

it sevišķi, cilvēkus ar ļoti nestabilām   darbavietām, darbu uz pusslodzi,

bieži vien tās bija sievietes,   bieži vien tie bija imigranti.

Ir daži cilvēki, kurus krīze   ietekmēja visvairāk.

Cilvēki, kuriem ir grūti   iekļūt darba tirgū,

ieskaitot cilvēkus ar invaliditāti un   jauniešus, kas uzsāk savas darba gaitas.

Jauniešiem ir daudz grūtāk   iekļūt darba tirgū.

Labi. Ierosinu noskatīties   sižetu no Briseles

un pēc tam to pārrunāt.   Šo sižetu veidoja Reno Devits.

Ir 8 vakarā un avārijas komandas dodas   uz dažādām pilsētas daļām.

Trīs komandas naktī braukā pa Briseli,   lai palīdzētu trūcīgajiem.

Tā ir sistēma organizēta ap cilvēkiem,   kurus mēs redzējām pēdējā maiņā.

Mēs zinām, kur viņi dodas un mēs   cenšamies sazināties ar viņiem.

Lai veidotu saikni ar bezpajumtniekiem,   aprūpes darbinieki izmanto metodes.

Mēs sagatavojam somas. Tajās ir zupa,   tēja, sviestmaizes un augļi,

pamata pārtika, ko mēs izsniedzam ielās

un lietojam kā līdzekli, lai veidotu kontaktu   ar cilvēkiem.

Šovakar mēs brauksim ar Diānu,   Dāvidu un Fēliksu.

Nesen Fēliks atklāja bezpajumtnieku,   kas dzīvo zem autoceļa tilta.

Viņš ir irānis un viņam nav dokumentu.

Šķiet, ka viņš vēl nav atnācis mājās.

Viņš dzīvo šeit aptuveni trīs gadus.   Mēs esam zem autoceļa