Horvātija cer kļūt par 28. ES dalībvalsti, taču jautājums ir, kad tā pievienosies. Kādas problēmas vēl jāatrisina? Un kas būs nākamā? Mēs apspriežam nākotnes paplašināšanos ar eirodeputātu Elmāru Broku un Horvātijas deputātu Jerko Rošinu.

Degpunktā: Nākamā rindā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15064398/M001-0010-LV.srt

Sveicināti „Degpunktā”.   Pēc Slovēnijas gadu ilgā veto,

Horvātija ir uzsākusi sarunas   par iestāšanos ES.

bet jāatrisina daži jautājumi,   piemēram, tieslietas.

Vai pēc Horvātijas ļaus pievienoties   visām Balkānu valstīm,

Kas būs ar Turciju un Īslandi, kas izteica   pievienošanās lūgumu? Uzzināsim to.

Par Horvātijas iestāšanos ES   un paplašināšanos diskutēs

Eiropas Tautas partijas grupas loceklis.

Horvātijas parlamenta deputāts,   kas nupat ieradās no Horvātijas.

Atskatīsimies uz notikumiem:   viena no Jūsu kaimiņvalstīm - Slovēnija,

uz gadu bloķēja Horvātijas iestāšanos ES,

jo tā vispirms vēlējās atrisināt   Piranas līča strīdu

Pēc tam, pagājušajā septembrī, valdības   vienojās atvērt iestāšanās sarunas

un tajā pašā laikā atvērt paralēlās sarunas   par Piranas līci.

Rošina kungs, kur pašlaik esam   šajā jautājumā?

Vai var teikt, ka tas ir atrisināts un   kādā veidā? Lūdzu, paskaidrojiet.

Bet tā bija kā migla.   Ir lietas, ko miglas dēļ nevar redzēt.

Kad migla izgaist, lietas var atkal redzēt.

4. novembrī Stokholmā parakstījām   arbitrāžas vienošanos

un šo vienošanos ratificējām   Horvātijas parlamentā.

Šo vienošanos uzskatām   par pieņemamu nākotnē.

Tā atver nākotni un iespējas   nākošajām sarunām.

Vai tā ir vienošanās arī   no Slovēnijas puses?

Viņi diskutē par referenduma rīkošanu   saistībā ar šo tēmu.

Bet mēs vienojāmies, ka arbitrāžas   vienošanās ir pieņemama,

Elmār Brok, vai uzskatāt,   ka Horvātija var ātri iestāties ES?

Ceru, ka abpusējās problēmas   nebūs galvenās.

Tāpat, kā debatēs pārliecinājām Itāliju par   Slovēnijas pievienošanu šajā jautājumā.

Manuprāt, Slovēnijai jābūt   tādai attieksmei kā Itālijai,

tai ir jāatrod risinājums, jo tādai   abpusējai problēmai nevajadzētu būt

Tas nav tikai strīds par Piranas līci.

Vēl ir citi jautājumi, it sevišķi,   saistībā ar tieslietām.

Ir dažas problēmas. Kur atrodamies   šajos sarežģītajos jautājumos?

Lūgšu Rošina kungu atbildēt pirmo,   pēc tam Broka kungu.

Mēs darām visu iespējamo,   lai šīs problēmas risinātu,

lai atvērtu tās divas sadaļas,   kas vēl nav atvērtas.

Bet dažas, piemēram, tieslietas,   ko Jūs minējāt, varētu būt grūtākās.

Broka kungs, vai uzskatāt,   ka ES šajā ziņā šoreiz jābūt stingrākai?

Rumānija un Bulgārija beidzot   ir pievienojušās,

bet nav atrisinātas visas netaisnības.

Jābūt stingrākiem. Tā ir mācība no   pēdējā paplašināšanās posma.

Mums tas ir jāzina dalības dēļ   un arī pašas valsts attīstības dēļ,

tai ir funkcionējoša administratīvā   un tiesu sistēma.

Tas ir vissvarīgākais ne tikai tāpēc,   ka ES to vēlas darīt,

bet arī šīs valsts turpmākajai attīstībai.

Un tāpēc es atbalstu   Horvātijas valdības nostāju,

kas teica: „Mēs darīsim maksimāli   iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi”.

Tā nebūtu negatīva ziņa   sarunu beigšanai nākošgad.

Jā, vispirms mums tas ir pašiem jādara.   Piekrītu.

Bet, ja tas skar tik svarīgas reformas   kā valsts tiesu sistēmu,

vajadzīgs ilgs laiks, lai mainītu   ne tikai likumus, bet arī mentalitāti,

Tas nav tikai laika jautājums,   bet vai cilvēki to spēj izdarīt.

Vajag pietiekami daudz cilvēku,   lai šo problēmu risinātu,

bet mēs darām diezgan daudz,   īpaši šogad. Mēs darīsim diezgan daudz.

Tas ir par divu veidu cilvēkiem Horvātijā.

Vieni atbalsta pievienošanos ES,   bet otri pret to stingri iebilst.

25-gadīgā Emina pieder   pie asociāciju tīkla,

kas rīko kampaņas par   jauniešu tiesībām Horvātijā.

Jurajam ir 34 gadi un viņš strādā NVO.

Viņš rīko kampaņas   savu tautiešu samierināšanai.

Mans eiroskepticisms pieaug.   - Es atbalstu pievienošanos ES.

Jurajs mūs aizved uz Horvātijas   ziemeļaustrumu pilsētu Vukovāru.

Ēkās joprojām redzamas Serbijas   un Horvātijas 1990. gada kara pēdas,

Vukovāra ir bēdīgi slavena ar   notikušajiem vardarbīgajiem aktiem.

horvātiem un serbiem ir   nemierīga līdzāspastāvēšana.

Vukovāras serbi ir ievietoti tādā kā geto,

ne fiziskā geto, bet gan vairāk garīgā.

Vukovārā horvāti un serbi tiek atšķirti   jau bērnudārza vecumā.

Jurajs rīko kampaņas jauktajām   pilsētas skolām kopš 2003. gada.

Šī ir skola, par kuru viņš tik smagi cīnījās.

Vieta, kur visu etnisko grupu bērni   sēdētu vienā klasē,

Ja vēlamies funkcionālu kopienu,   mums vajag cilvēkus, kas kopā strādā,

pazīst viens otru un kam ir draugi,   neņemot vērā etniskās robežas un malas.

Tā nav simboliska vajadzība,   bet reāla nepieciešamība

funkcionālai sabiedrībai,   kas cenšas integrēties.

Šis aktīvists uzskata, ka samierināšanās,   Horvātijas iestāšanās ES

un Eiropas vērtības Horvātijas politiķiem   dotu stingru signālu.

Horvātijas valdībai būtu ES   jāsniedz skaidrāks ziņojums.

Ja vēlaties integrēties ārvalstīs,   ir jāintegrējas savā valstī.

Dažreiz Horvātijas politiķi priecājas   par integrēšanos ES,