Kā pilsēta var iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu? Kādas iespējas sniedz šis tituls? EuroparlTV nosaka dažādus šā gada aspektus un atklāj, ko eiropiešiem piedāvā divas 2010. gada kultūras galvaspilsētas.

Degpunktā: No Atēnām līdz Esenei - Eiropas kultūras galvaspilsēta

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14954959/M001-0003-LV.srt

Kas ir Eiropa? Vai tā ir politika,   ekonomika, tirdzniecība vai kultūra?

Eiropā ir ļoti dažādas kultūras.   Vai ir iespējams tās eksportēt tā,

lai tautu pieminekļi un vēsture   kļūtu par kopīgu Eiropas mantojumu?

Tāds plāns bija 60. gadu grieķu aktrisei   un dziedātājai Melinai Merkuri.

1985. gadā viņa kļuva   par ārlietu ministri

un uzsāka projektu "Eiropas   kultūras galvaspilsēta",

kas pilsētām un mazpilsētām piešķir ES   pabalstu kā atzinību par to pūliņiem.

Šodien Eiropas kultūras galvaspilsētas   projektam paliek 24 gadi.

ES dalībvalstis cīnās par šo titulu un   pabalstu. Uzzināsim, kāpēc.

Lai runātu par Eiropas kultūras   galvaspilsētām, studijā ir Beatrise Garsija.

Jūs esat pētniecības direktore   Liverpūles Universitātē

Telefoniski mums pievienosies   Helga Trupele no Vācijas.

Jūs pārstāvat Zaļos   un palīdzēsiet labāk izprast

Jūs jau esat eksperte – pētījumus   sākāt ar Glāzgovu 2000. gadā

un Liverpūli 2008. gadā,   un joprojām pētāt šo projektu.

Glāzgova bija kultūras galvaspilsēta   1990. gadā,

bet pētījumu veicu   pēc 10 gadiem – 2000. gadā.

notikusi tēla maiņa pilsētās,   kas tika uzskatītas par nelabvēlīgām,

par vietām ar postindustriālu pagrimumu.

Kultūras galvaspilsētas titula dēļ   ir notikusi kultūras renesanse,

Trupeles kundze, Jūs esat   izpētījusi šo programmu.

Vai uzskatāt, ka Eiropai tajā   jāinvestē vairāk līdzekļu?

Eiropas kultūras galvaspilsēta   ir ļoti nozīmīga iniciatīva,

No otras puses, ir svarīgi   pilsētas padarīt pieejamas ārpasaulei -

gan Eiropā, gan ārpus tās,   kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Teicāt, ka tā ir arī ļoti laba iespēja   attīstīt pilsētu vai reģionu.

Tiek mainīta   visa pilsētu ekonomiskā struktūra,

ko apvieno   ar pilsoņu plašu informēšanu,

lai viņi ir gatavi tādām pārmaiņām kā   kultūras daudzveidība, klimata pārmaiņas,

un rada labākas darbavietas   ekonomikā ar zemu CO2 emisiju līmeni.

Tā apvieno labu ekonomikas pārvaldību

un kultūras daudzveidību, kas ir Eiropas   politikas kultūras pamatmērķis.

Nākošgad trīs pilsētas gūs labumu no   Eiropas kultūras galvaspilsētas titula:

Esene Vācijā, patiesībā,   viss Rūras reģions,

Šis ir pēdējais gads, kad trīs valstis   gūs labumu no Eiropas naudas.

Manu Kondoris pabija Esenē   un Stambulā.

Šī ir kādreizējā Zollverein ogļu raktuve.

No pirmā acu skatiena ir grūti noticēt,   ka 2010. gada janvārī

šeit notiks atklāšanas ceremonija,   kurā Eseni

nosauks par vienu no Eiropas kultūras   galvaspilsētām.

Un bez tam, laikā no 1932. līdz   1986. gadam

tūkstošiem ogļraču veicināja šā reģiona   uzplaukumu.

Šī ogļu raktuve, kas reiz bija lielākā,

visproduktīvākā pasaulē, netika   izvēlēta nejauši.

Šis ir sens rūpniecības reģions   un tas ir simbolisks

Eiropas rūpniecības nozares   attīstībai kopumā.

Tāpēc mēs rādām Eiropas iedzīvotājiem,

ko esam paveikuši, lai mainītu paši sevi   un mūsu reģionus un pilsētas.

Pirms 20 gadiem Rūras reģionā   sākās pārmaiņas,

tagad tas ir UNESCO pasaules   mantojuma objekts.

Janvārī tiks atklāts 5000 kvadrātmetru   lielais muzejs.

Šeit varēs uzzināt par Rūras vēsturi gan   pirms, gan pēc industrializācijas.

Tas ir viens no daudzajiem   projektiem šajā reģionā.

Taču Eiropas galvaspilsētas statuss ir   vairāk nekā tikai tituls.

Es ceru, ka pēc 2010. gada viss   mainīsies, jo, kā zināms,

kultūras galvaspilsēta nenozīmē svinības,

bet gan pilsētas vai reģiona identitātes   maiņu,

tāpēc es ceru, ka tam būs sekas   un tas būs ilgspējīgi,

tā ka pilsētas tēls un raksturs   pilnībā manīsies.

Izmantojot kaut ko senu, lai izveidotu   kaut ko jaunu,

tas ir vadošais princips Rūras reģionā.

un vasarā šajās tvertnēs būs peldbaseini.

Dažus kilometrus no šīs monumentālās   vietas ir sinagoga, vai drīzāk kādreiz bija.

Sens Ednas Brekes sapnis, viņa ir viena   no 110 000 ebrejiem, kas dzīvo Esenē.

izveidot ebreju kultūras muzeju,   bet ne tikai jebkādu muzeju.

Ir laiks abām pusēm sākt jaunu   perspektīvu,

lai redzētu ne tikai Otro pasaules karu,   nacistus, bet arī nākotni.

Gan ebrejiem, gan pārējiem, ar dažādām   perspektīvām,

jācenšas atrast veidu, kā mēs varam   dzīvot kopā,

nejūtoties pastāvīgi "mea culpa" vai bez   "nē, nē, nē".

Šeit var iepazīt ebreju kultūru,   bet ne parastā veidā.

Dzīve vairs netiks attēlota tikai caur   Otrā pasaules kara prizmu.

Šī ir ne tikai pārdomu, bet arī ziņkārības   un atpūtas vieta.

un pati jaunākā atspoguļos ebreju   dzīves veidu

Tā lai cilvēki atnāktu, redzētu kaut ko   un teiktu "O",

"Tas arī ir ebreju?"   "Jā, tas arī ir ebreju".

Tie ir tikai daži piemēri no daudzajiem   projektiem Rūras reģionā,

Projektus izvēlējās, ņemot vērā 3   kritērijus:

Pasākumiem jāietver Eiropas dimensija.

ES katrai kultūras galvaspilsētai paredz   1,5 miljonus eiro.

2010. gadā trim pilsētām - Esenei, Pēčai   un Stambulai piešķir šo statusu.