Eirodeputāti Pervenša Bereza un Marija Gabriela stāsta par to, ko viņas sagaida no Eiropadomes, kurā galvenā uzmanība cita starpā tiek pievērsta migrācijai un robežkontroles jautājumiem.

ES samita gaidas

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12151565/n003-0385-lv.srt

28 ES valstīm gatavojoties  samitam Briselē,

kur cita starpā tiks diskutēts  par migrācijas politiku,

Vācija organizē astoņu valstu  mini samitu par bēgļu uzņemšanu.

Ko lai domā par šo divu ātrumu Eiropu,  un ko eirodeputāti sagaida no šī samita?

Mēs jautājām divām  Eiropas Parlamenta deputātēm —

Marijai Gabrielai no Bulgārijas  un Pervenšai Berezai no Francijas.

Tas norāda uz vairākiem jautājumiem,  kurus dažas dalībvalstis vēlas risināt,

sadarbojoties ar tām,  kas ir gatavas rīkoties.

Angela Merkele savā valstī  ir radījusi situāciju,

kuras atrisināšanai viņai  ir nepieciešama ES solidaritāte

un spēku samēra maiņa,  lai varētu gūt progresu.

Manuprāt, interpretēt divu ātrumu Eiropu  šajā gadījumā var divējādi,

jo, ja runa ir par valstu grupu,  kas pieņem lēmumus,

nevienojoties ar citām valstīm,  mēs esam absolūti pret to.

Bet, ja šāda tikšanās  tiek rīkota atbilstoši līgumiem,

kas pieļauj ciešākas sadarbības  mehānismus un instrumentus,

kuri ļauj ātrāk pieņemt lēmumus  steidzamos jautājumos, tad esam par.

Vai Eiropai vajadzētu piedzīvot drudzi,  lai varētu atgūt veselību?

Es dzirdēju Žanu Klods Junkeru sakām,  ka neizlēmīga rīcība nav pieļaujama.

Manuprāt, viņam pašam ir  jāpiedāvā priekšlikumi,

kļūt izlēmīgām un ārstēt šo drudzi.

Labu veselību var iegūt tikai  ar vienotām zālēm, Eiropas zālēm,

nevis izmantojot cilvēku bailes,  lai piedāvātu vienkāršus risinājumus.

To nav iespējams sasniegt ar populistisku  retoriku vai atgriešanos pie nacionālisma.

To var sasniegt ar apņemšanos  aizstāvēt mūsu vērtības,

mūsu Eiropas projektu  un ar kopīgas rīcības palīdzību.

Esmu pārliecināta, ka mēs  nevaram būt neizlēmīgi,

jo ar neizlēmību mēs liekam  dalībvalstīm rīkoties nepilnīgi.

Piemēram, mēs ļaujam cilvēkiem  brīvi pārvietoties,

bet kopīgi neapsargājam savas robežas.

Šībrīža pieeja rada bažas  un saspīlējumu starp dalībvalstīm,

nevis eiropiešiem  nepieciešamo solidaritāti.

Risinājums ir Eiropas Savienība.  Joprojām būt proaktīviem,

negaidīt, kad būs jārisina sekas,  bet paredzēt notikumu gaitu.

Valstīm ir jābūt lielākai savstarpējai  uzticībai un jāizmanto datubāzes.

Mums aktīvāk jārīkojas,  lai radītu pretēju diskursu.

Joprojām mūsu sabiedrības  centrālā problēma ir radikalizācija.

Mums šobrīd visiem kopīgi jārīkojas  un jāsadarbojas ar trešajām valstīm.

Bet Eiropa reorganizē ārējo robežkontroli  un vēlas aizstāt Frontex.

Daži jūsu kolēģi aicina arī  pārskatīt Šengenas līgumus.

Mūsu nostāja ir stingra.  Neviens neaiztiks Šengenu.

Manuprāt, paziņojums par jaunas aģentūras  izveidi nenozīmē Frontex likvidāciju.

Tieši pretēji — tas nozīmē,  ka Frontex darbības virziens

tostarp personālsastāva,  aprīkojuma papildināšana

un spēju palielināšana operācijām  kopā ar trešajām valstīm,

bija ceļš pareizajā virzienā. Tāpēc šobrīd  ideja par Eiropas krasta apsardzes

un robežsardzes aģentūras izveidi ir  apliecinājums mūsu vēlmei iet pa šo ceļu.

Līdz šim mēs nodrošinājām  cilvēku pārvietošanās brīvību,

bet neko nedarījām papildus  “bezmaksas pasākumiem”,

kuriem vajadzēja iet roku rokā  ar pārvietošanās brīvību,

kas ir ļoti svarīga ES kopīgā vērtība, —