Pēc Attīstības komitejas apmeklējuma jauno ES koordinatoru Ebolas vīrusa jautājumā Kristosu Stilianidesu iztaujā eirodeputāti un iesaistītās puses.

ES palīdzība: vai esam gatavi stāties pretī Ebolas vīrusam?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11911999/n004-0013-lv.srt

Kopš gada sākuma Ebolas vīrusa  uzliesmojuma rezultātā

Rietumāfrikā bojā gājuši vairāk cilvēku nekā  visos uzliesmojumos kopā kopš 1976. gada.

Līdz 2014. gada novembra beigām  šī slimība ir prasījusi turpat 6000 dzīvības.

par to, kā ES ir reaģējusi  uz šo krīzi un kā tai vajadzētu rīkoties.

Mēs uzdevām iesaistīto pušu  un politiķu jautājumus

tieši Kristosam Stilianidesam,  komisāram humānās palīdzības jomā

un atbildīgajam par  Ebolas vīrusa jautājumiem.

ES ir solījusi teju 900 miljonus,  lai palīdzētu risināt Ebolas krīzi.

Tomēr daži EP deputāti  kritizēja dalībvalstis

par to nevēlēšanos pilnībā koordinēt  un palielināt centienus vasarā.

Protams, tagad esat aizņemts  ar vienu slimību – Ebolas vīrusu.

Zinot to, ka satiksim jūs,  mēs jautājām daudziem cilvēkiem,

ņemot vērā, ka esat bijis Āfrikā  un pārzināt tās situāciju,

vai viņiem ir jautājumi jums,  un daudziem bija.

Vispirms jūsu bijušajai  kolēģei Lindai Makeivenai –

jūs viņu pazīstat, jo viņa ir  Eiropas Parlamenta deputāte.

Es vēlētos jums uzdot šo jautājumu.  Noklausīsimies to, lūk tas ir.

Komisāra kungs! Daudzi apgalvo,  ka viens no iemesliem,

kāpēc uzliesmojums pārņēma  Rietumāfrikas valstis, bija pilsoņu karš,

kas novājināja veselības aprūpes  sistēmas, kuras īsti vairs nepastāvēja.

Vai tas tā bija,  kad apmeklējāt šīs valstis?

Ja tā bija, kādu mācību ilgtermiņā  ir guvusi Eiropas Savienība

attiecībā uz to, lai pārliecinātos, ka mūsu  palīdzība nonāk tieši veselības sistēmā,

un nodrošinātu, ka šāda  situācija vairs neatkārtojas?

Tātad...  -Es pilnībā piekrītu Lindai Makeivenai.

Protams, jautājums par  nepārtrauktu humānās palīdzības

un palīdzības attīstības jomā  efektivitātes uzlabošanu joprojām

ir izaicinājums mums visiem starptautiskajā  humānās palīdzības kopienā.

Tāpēc mūsu kā ES apņemšanās  ir ilgtermiņa, nevis īstermiņa.

Daži teiktu, ka jums jau krietnu  laiku pirms tam bija iespējas

panākt, lai šāda situācija nerastos.

Tas zināmā mērā ir Lindas Makeivenas  jautājums, ko mēs no tā mācījāmies?

Mēs uzstājam uz to, ka arī mums  ir nepieciešami tūlītēji pasākumi

attiecībā uz konkrētām vajadzībām  un nepilnībām uz vietas,

taču vienlaikus ir nepieciešams  atjaunot veselības sistēmas.

Jūs teicāt „uz vietas”,  tāpēc man ir jautājums no ĀBR jeb

„Ārsti bez robežām” – organizācija,  kas ir diezgan daudz sūdzējusies

par to, kas tika darīts  ES un ANO līmenī.

Paklausīsimies, kas sakāms  šim kungam.

Es esmu „Ārsti bez robežām”  Ebolas vīrusa operāciju koordinators.

ES apņēmās atbalstīt vispārējo  veselības aprūpi vīrusa skartajās valstīs.

Tā ir galvenā joma,  kurai ir nepieciešams atbalsts

un tur nav nepieciešamas  speciālas zināšanas par Ebolas vīrusu.

Ko tieši ES darīs  nākamo nedēļu laikā,

lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei  tiem, kuri nav saistīti ar Ebolas vīrusu?

ĀBR ir izšķiroša loma  cīņā ar Ebolas vīrusu.

Mēs cīnāmies divās konkrētās frontēs.

Pirmā: lai tiktu nosūtīti vairāk  medicīnas darbinieku uz vietas,

uz trim vīrusa skartajām valstīm,  un tiktu saņemta tūlītēja palīdzība.

Otrā: kā jau minēju,  ir nepieciešams īpašs plāns

veselības aprūpes sistēmu atjaunošanai.

ĀBR piemīt kaut kas ļoti īpašs –  viņi nevēlas naudu no iestādēm.

Viņi vēlas tikai skaidru  apņemšanos rīkoties.

Vai jūs šodien esat gatavs  paust šo apņemšanos?

Ko tieši jūs darīsiet ar gadījumiem,  kuros nav saistības ar Ebolas vīrusu?

Vai nosūtīsiet cilvēkus,  vai uzlabosiet mehānismu?

koncentrējas ne tikai  uz Ebolas vīrusu,

viņi specializējas arī daudzos citos  ārstniecības procesa aspektos.

Mums ir nepieciešami ne tikai ārsti,  bet arī medmāsas un sanitāri.

Tas ir saistīts ar jaunu infrastruktūru,  lai atjaunotu veselības aprūpes sistēmas

visu slimību, ne tikai  Ebolas vīrusa ārstēšanai.

Es vēlētos, lai jūs noklausāties vēl vienu  jautājumu, kuru uzdeva tur strādājošie.

Ebolas vīrusa pacienti  tiek ārstēti specializētos centros.

Kā ir ar tiem, kuriem tikai parādās  simptomi pēc uzturēšanās Āfrikā

un kuri vēršas savas pilsētas  veselības aprūpes iestādē?

Kādas apmācības ir saņēmuši  visi ES valstu veselības aprūpes darbinieki

attiecībā uz šo pacientu aprūpi, kas varētu  meklēt ārstēšanās iespējas jebkur.

Vai visiem neatliekamās palīdzības  dienestiem ir atbilstošs aprīkojums?

Protams, jūs esat atbildīgs  par citu pasaules daļu,

Attiecībā uz gatavību Pasaules  veselības organizācija jeb PVO

ir izdevusi stingru kodeksu  par pārbaudes pasākumiem,

Viens no galvenajiem profilakses  nosacījumiem ir nodrošināt sabiedrību

un vienlaikus ievērot medicīniskos  protokolus jebkurā procesā un procedūrā,

Vai jūs saprotat cilvēku bailes?  Proti, mēs atrodamies Briselē,

un pirms mēneša Briselē  nebija iespēju veikt pārbaudes.

Es esmu pret jebkādu  histērisku pieeju.

Vienlaikus ieceļošanas pārbaude, ko  ieviesušas vairākas valstis, ir nepieciešama.

par ceļotājiem, kas atgriežas  no vīrusa skartajām valstīm,

un tos sagatavoja Eiropas Slimību  profilakses un kontroles centrs.

Manuprāt, esam gatavi stāties pretī jebkam  šajā jomā. Es esmu par to pārliecināts.