Čārlzs Tanoks savā kaujinieciskajā runā brīdina, ka Krimas pievienošanai ar varu būs postošas sekas, un Gijs Verhofštats lūdz Eiropu ieņemt drosmīgāku nostāju.

Krimas lakmusa tests: vai Eiropa rīkosies vairāk kā tikai piesardzīgi?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16532233/n003-0285-lv.srt

Vai Eiropa spēj runāt vienotā balsī par krīzi  Ukrainā, kas arvien vairāk saasinās?

Tā kā Krievijas tanki  joprojām ir Krimas ielās,

EP deputāts Čārlzs Tanoks no Eiropas  Konservatīvo un reformistu grupas

un Gijs Verhofštats  no Liberāļiem un demokrātiem

pauž savu viedokli.  Kāda ir Krimas nākotne?

No Eiropas Savienības puses  noteikti ir nepieciešama

un šobrīd trūkst  šādas drosmīgas reakcijas.

Paudīsim skaidru nostāju.  Ja mums nav drosmes

paziņot par sankcijām, tostarp  ekonomiskām sankcijām pret Krieviju,

tad ir skaidrs, ka Krima  tiks pievienota Krievijai.

Ukraina pietuvojas Eiropai,  Krievija zaudē.

viņš ir attaisnojis militāru iebrukumu  miermīlīgā, suverēnā valstī.

Tas, iespējams,  var novest pie asiņaina kara.

Putinam nav noskaņojuma  nodarboties ar diplomātiju.

Viņam tas nav bijis jau no paša sākuma.  Viņam padomā ir plāns,

kas ietver no sākuma Krimas okupāciju,  bet ideālā gadījumā – pusi Ukrainas.

Vai Krievija var attaisnot savas darbības,  runājot par Kosovas precedentu?

Tas bija atšķirīgs stāsts,  jo Kosovas iedzīvotāji

vēlējās izveidot  jaunu un neatkarīgu valsti.

Runa ir par to, vai tā paliks  Ukrainas sastāvā

vai arī nākotnē kļūs  par daļu no Krievijas Federācijas?

Es nekādā ziņā neiebilstu  pret to, ka vietējiem iedzīvotājiem

vajadzētu paust savu nostāju,  izvēlēties, pieņemt lēmumu,

taču tam ir jābalstās uz starptautiskiem,  demokrātiskiem standartiem.

Krievija atļauj pašnoteikšanos tikai tad,  ja tas ir izdevīgi. Tā nenotika Čečenijā.

Vai tā atļāva pašnoteikšanos Čečenijā,  kur ir vairāk nekā 90% čečenu? Nē.

Krievija to izmanto kā ieganstu, kam nav  nekāda pamatojuma starptautiskā likumā,

un tā ir Ukrainas, tostarp Krimas,  robežu parakstītāja un garantētāja.

Atcerieties, 1991. gadā  visā Ukrainā notika referendums,

un pat Krimā lielākā daļa iedzīvotāju  vēlējās būt neatkarīgi no Krievijas.

Toreiz tur dzīvoja  vairāk krievu, nekā šobrīd.

Kādas sankcijas  ES vajadzētu piemērot Krievijai?

Ir jāpaveic divas lietas. Pirmkārt,  jāpaziņo par virkni ekonomisko sankciju.

Piemēram, vairs nepieļaut, ka no Krievijas  ieplūst nelikumīgi iegūta nauda,

kas tiek ieguldīta Londonas Sitijā  vai Vācijas rūpniecībā,

vai arī nekustamajos īpašumos  Francijā vai Itālijā.

Tās būtu pirmās sankcijas, ietverot arī vīzu  aizliegumu, līdzekļu iesaldēšanu un tā tālāk.

Otrkārt, pēc iespējas ātrāk ir jāizstrādā  kopēja enerģētikas politika.

Būsim atklāti. Krievija pilnībā  paļaujas uz gāzes noietu Eiropā.

Tā paļaujas uz  100 miljardiem dolāru gadā.

Ja to apturētu vai samazinātu,  tas kaitētu Krievijas ekonomikai.

Krievija ir izvēlējusies sliktu brīdi.  Ziemas mēneši ir pagājuši.

Amerika drīz eksportēs  slānekļa gāzi, ja vēlēsies.

Pastāv rezerves iespējas  no Norvēģijas, Kataras, Alžīrijas.

Cauruļvadus var pagriezt uz  Rietumukrainas pusi caur Slovākiju.

Ja vēlamies noteikt patiešām  stingras ekonomiskās sankcijas,

Eiropai par to, protams, būs jāmaksā.  Tas būs sarežģīti, bet to var paveikt.