Jaunajam Pārredzamības reģistram ir jāizbeidz neskaidrās lobēšanas prakses, kas vajā ES, taču, vai tas būs efektīvs? Mēs jautājam vadošajai eirodeputātei šajā jautājumā Silvijai Gijomai.

Pārredzamāka lobēšana Eiropas Savienībā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11965439/n004-0020-lv.srt

Vai lobiji patiešām ietekmē  lēmumu pieņēmējus ES iestādēs?

Vai tas ir noderīgi vai kaitīgi  demokrātijas darbībai?

Vai Pārredzamības reģistrs,  kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī,

ļauj labāk kontrolēt  lobiju prakses?

Uz mūsu jautājumiem atbildēja  EP priekšsēdētāja vietniece Silvija Gijoma.

To uzdod Olivjē Ēdemans no NVO,  kas iestājas par pārredzamību.

Eiropas Komisija piedāvā  jaunu iestāžu vienošanos,

Vai, jūsuprāt, lobiju reģistram,  lai tas būtu obligāts,

ir nepieciešams tiesību akts, tādējādi  uzliekot pienākumu lobijiem reģistrēties

Īsāk sakot, jautājums ir par to,  vai tam ir jābūt obligātam vai brīvprātīgam.

Kaut arī Parlaments jau ilgstoši pieprasa –  un tā ir būtiska prasība –,

šobrīd tas tā nav.  Taču tas joprojām tiek pieprasīts.

Ir ļoti grūti to ieviest,  jo saskaņā ar ilgtermiņa redzējumu

mēs pieprasām vienprātību Padomē,  un tas nav tik vienkārši.

Taču, redzot, ka divas trešdaļas  banku un finanšu grupu,

kas lobē Eiropas Savienībā,  nav reģistrējušās šajā reģistrā,

vai tas nav apliecinājums tam,  ka brīvprātīgā pieeja ir cietusi neveiksmi?

Tas noteikti nav īpaši labi.  Ir jāmaina lobiju prakses,

kā arī jāizdara spiediens  uz labāku prakšu īstenošanu.

Neapšaubāmi, ja mums būtu līdzekļi,

kas atbalsta šo reģistrēšanos,  mēs varētu visu mainīt.

no konsultāciju uzņēmuma KPMG.  Lūk, jautājums.

Mūsu uzņēmums ir iekļauts  ETI kopš 2012. gada.

Es nedomāju,  ka obligāta reģistrēšanās ETI

Vai, jūsuprāt, ar reģistru būs pietiekami,  lai cīnītos ar neētisku rīcību? Paldies.

Protams, nē. Aktīvistu grupas,  lobiju un interešu grupas,

un kuru rīcība balansē  uz likumības robežas,

varētu turpināt  un arī turpinās darboties slepus.

Taču šie cilvēki ātri vien  saskarsies ar ierobežojumiem.

Mēs vēlamies šīs saiknes  padarīt ētiskākas.

Mēs vēlamies esošās prakses  padarīt pārredzamākas sabiedrībai.

kas panāktu, ka obligāta reģistrācija  būtu ideāls risinājums

To uzdod Pīters Klepe  no „Open Europe”.

Padarot Pārredzamības reģistru obligātu,

varbūt mums vajadzētu garantijas,  lai aizsargātu juristu klientu privātumu.

Kā ir ar žurnālistiem?  Vai arī viņiem vajadzētu reģistrēties?

Turklāt, iespējams, mums  vajadzētu noteikt par obligātu

arī to, ka EP deputātiem ir jāatklāj,  kā un ar ko viņi tiekas.

Mums jābūt nepārprotamiem un precīziem  par to, ko ieviešam kā noteikumus.

Taču vienlaikus mēs neregulēsim  tikšanās, kas varētu notikt

Thalys vilcienā ar Francijas  iedzīvotājiem vai citos gadījumos.

Ar to domāju,  ka šis pārredzamības jautājums

ir viens no politisko morāļu,  politisko prakšu,

Tieši to iedzīvotāji  gaida no EP deputātiem.

Tādējādi līdzsvars tiks nodrošināts,  ieklausoties mums sniegtajā informācijā,

kas mums palīdzētu noformulēt  dokumentus par mūsu nostāju,

kā arī pateicoties brīvajai gribai,  kas mums ir pār mūsu praksēm.

Vai lobiji jūs ir kārdinājuši  un ietekmējuši, un kā jūs reaģējāt?

Man zināmā mērā ir paveicies  vai arī es esmu pietiekami tālu,

jo, būdama EP deputāte,  es nestrādāju jomās,

kas saistītas ar ekonomiku,  tirdzniecību, rūpniecību vai konkurenci.

Tāpēc, manuprāt, lobiji nav  īpaši ieinteresēti runāt ar mani,

kad es runāju par migrāciju, patvērumu,  pamattiesībām vai cilvēktiesībām.

Aktīvistu grupām šeit  ir mazāk intereses.