Dažas lauksaimniecības metodes noved dabu līdz iznīcības robežai un ES vēlas rīkoties. Uzvelciet savus gumijas zābakus un kopā ar Blinku laukos apskatiet šo problēmu.

No A līdz Z: E kā ekosistēma (II daļa)

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15763191/j002-0094-lv_mf.srt

Sveicināti raidījumā  „No A līdz Z”!

Gandrīz puse Eiropas zemes  tiek apstrādāta.

Dažas lauksaimniecības metodes  spēcīgi ietekmē dabu.

Kā lai to maina? Jau gadiem ilgi ES  domā par zaļāku lauksaimniecību.

Ir apdraudētas  lauku apvidu ekosistēmas.

Tie pārņem mežus,  dzīvžogus un pļavas,

Ir mazāk kultūraugu šķirņu  un vairāk tehnikas,

kas patiešām bojā augsni  un iznīcina augus.

Ko ES dara, lai lauksaimniecību  padarītu zaļāku?

Eiropā vietās, kur ir lieli  lauksaimniecības lauki,

varētu ieviest obligātus pretvēja  stādījumus vai zaļās zonas pie upēm.

No Sicīlijas līdz Somijai Eiropa  ir pārāk daudzveidīga,

lai to padarītu par videi draudzīgāku  tikai ar trīs pasākumu palīdzību.

Daži zemnieki jau piemēro  Eiropas noteikumus,

piemēram, audzē vismaz  trīs kultūras.

Daži pat atkal audzē  izmirstošās sugas.

Citi lauksaimnieki veido zaļās zonas,  lai ļautu attīstīties dzīvajai dabai.

Katram ir savas metodes,  bet tas būtu jādara obligāti.

Un ko ES dara,  lai cīnītos pret piesārņojumu?

Viens, ko varētu darīt, ir pārliecināt  lauksaimniekus izmantot mazāk indes.

Mūsdienās viņi kukaiņu nogalināšanai  izmanto ārkārtīgi indīgus pesticīdus.

Problēma ir tā, ka tie var nogalināt  arī vidē esošos kukaiņus.

Lauksaimniecības politikai būtu jāmudina  lauksaimnieki izmantot mazāk pesticīdu.

Bet par to būs jāvienojas dalībvalstīm,  un tam nav garantijas.

Tikmēr Eiropa mudina lauksaimniekus  nodarboties ar biškopību.

Mērķis ir censties glābt bites,  jo bez tām augi nevar vairoties.

Citādi izzudīs ziedi, sēklas, augļi,  dzīvnieki, kuri tos ēd, un arī jūs!