Parlaments balsoja par atbalstu cīņai pret nelegālo imigrāciju, papildus piešķirot vairākus miljonus ES šāgada budžetam. Taču vai ar to pietiks? Mēs jautājām referentam.

Lielāks budžets migrācijas jautājuma risināšanai

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12083160/n003-0363-lv.srt

Eiropas Parlaments ir piešķīris papildu  75 miljonus eiro 2015. gada budžetam

Vai ar šo naudu pietiks,  lai izbeigtu traģiskās bojāejas?

Vai Eiropa ir nomocīta ar izaicinājumiem,  kuriem nespēj stāties pretī?

Gardiazabalas kundze, labrīt.  -Labrīt.

Neskatoties uz pārliecinošu  vairākuma balsojumu,

daži EP deputāti uzskatīja, ka ar  75 miljoniem nepietiek. Ko jūs domājat?

Ar to nepietiek. Taču, kad  Eiropas Komisija izteica piedāvājumu,

mēs domājām, ka būs labāk, ja šie  75 miljoni jau būs gatavi un ātri apstiprināti.

Ja vēlāk būs vēl nepieciešama nauda,  mēs darīsim visu iespējamo, lai to atrastu.

Papildus citām lietām nauda  tiks tērēta arī karsto punktu izveidei,

lai uzņemtu migrantus un beigās  nodrošinātu viņu atgriešanos mājās.

Šai imigrācijas krīzei  nekas nav pietiekams,

tāpat kā saspīlētajām situācijām  un kariem, kas ir tik tuvu Eiropai.

Bēgļi dodas nāvē, un ir skaidrs,  ka ar karstajiem punktiem nepietiks.

Taču šī pirmā pasākumu pakete  ir ārkārtas pakete.

Pēc tam mums ilgtermiņā ir nepieciešams  atbilstošs imigrācijas un bēgļu plāns,

Ko var darīt izvietošanas jautājumā,

Eiropas Komisija izteica piedāvājumu  par 60 000 bēgļu uzņemšanu.

Tas nav daudz, ņemot vērā lielos  izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES.

Diemžēl mēs pat neesam spējuši  to padarīt par obligātu. Tas būs brīvprātīgi.

Kvotas tika noraidītas.  -Tieši tā. Obligātās kvotas tika noraidītas.

taču cerēsim,  ka ar brīvprātīgu uzņemšanu

viņi demonstrēs solidaritāti,  ko Eiropa vienmēr sludina.

Pēdējā samitā Eiropa iesaistījās  tirdzniecības līguma noslēgšanā

apmaiņā pret  atpakaļuzņemšanas politikas izstrādi.

Vai tas ir iespējams ar tā dēvētajām  valdībām, kāda, piemēram, pārvalda Lībiju?

Tā ir taisnība, ka situācija ir sarežģīta.

Eiropa jau var censties palīdzēt šīm valstīm  attīstīties, un tas ir mūsu galvenais mērķis,

taču vairākas valdības, jā tā tās var saukt,  nav gatavas sadarboties.

un tas ES darbu padara vēl smagāku –

palīdzot šīm valstīm attīstīties,  izbeidzot karus

un novēršot cilvēku  vajadzību lēkt jūrā

un riskēt ar savu dzīvību,  cenšoties sasniegt drošāku zonu.

Nolūki ir labi, taču nekas  nemainīsies vienas nakts laikā.

Taču šie ārkārtas pasākumi  ir nepieciešami. Šī ir humāna krīze.

Tad mums ilgtermiņā  vajadzēs strādāt ar šīm valstīm.

Runājot par krīzēm, Eiropa nesen  saskārās ar milzīgiem izaicinājumiem –

imigrācija, Brexit, Grieķijas  krīze, terorisma draudi...

Vai Eiropa sāk pagurt no izaicinājumiem,  kuriem tā nevar stāties pretī?

Tā ir taisnība, ka šobrīd ir smagi laiki  un Eiropa saskaras ar izaicinājumiem,

taču es ceru, ka Eiropa un tās līderi  spēj pierādīt savu diženumu un reaģēt.

Otrais pasaules karš palika aiz muguras,  noslēdzot vienošanās. Tā radās ES.

Es atsakos ticēt, ka mēs šoreiz nespētu  stāties pretī šādam gadījumam.

Zinu, ka šobrīd lietas  neizskatās īpaši daudzsološi,

taču ticu, ka beigās mēs  atradīsim veidu, lai Lielbritānija iederētos

un atstātu šos  saspīlējumus aiz muguras.

Un, protams,  lai atrisinātu Grieķijas krīzi,

kas šobrīd ir Eiropas Ahileja papēdis.

Un imigrācija.  Tie ir galvenie izaicinājumi.