Nedēļā, kad Barrozu teica runu par situāciju ES, Martins Šulcs analizē Eiropas lielās neveiksmes, savukārt Braiens Simpsons stāsta, kā uz Eiropas ceļiem varam izglābt vēl vairāk dzīvību.

7 dienas Eiropā: Kas vainīgs pie tā, ka Eiropa nespēj rīkoties?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16069245/m004-0045-lvx_mf.srt

Trešdien uzmanība bija pievērsta  Vācijas Konstitucionālajai tiesai,

kurai bija jāizlemj Eiropas  stabilizācijas mehānisma nākotne.

Daudzuprāt, šis mehānisms  ir svarīgākais instruments,

Gandrīz tajā pašā laikā  Komisijas priekšsēdētājs Barrozu

teica savu runu  par situāciju Eiropas Savienībā.

Daži saka - vairāk Eiropas.  Citi – nē, labāku Eiropu.

Galu galā neviens nevar pateikt, cik ilgs būs  šis ceļojums un uz kurieni tas mūs aizvedīs.

Varu iedomāties, ko par to  varētu domāt mans viesis,

bet dosim viņam iespēju runāt pašam.  Martin Šulc, labdien un laipni lūgts!

Pirms mēs turpinām,  kā parasti būs minūte,

kuras laikā varat atbildēt  tikai ar „jā” vai „nē”.

Bez politiskas Eiropas mēs nevaram  izkļūt no krīzes. Vai piekrītat?

Vai tas nozīmē federālu Eiropu?  - Jā.

Augustā Angela Merkele prasīja sasaukt  konventu jauna līguma izveidei.

To pašu šonedēļ darīja  Komisijas priekšsēdētājs Barrozu.

Vai Berlīne nosaka,  kurā virzienā Eiropai būs jāiet?

Vācijas Konstitucionālā tiesa  ir pieņēmusi lēmumu.

ESM turpināsies. Vai esat atvieglots?  - Jā.

Vai šis stabilizācijas mehānisms  ir krīzes risinājums?

Teiksim, ka jā.  - Iespējams, ne vienīgais risinājums.

2014. gadā vēlētājiem būtu  jābalso par Eiropas partijām.

Pat ja būtu jābalso  par starptautiskiem sarakstiem?

Banku savienība. ECB nevar kontrolēt  visas bankas, tā saka Merkele. Vai tiesa?

Tā Vācijai ir problēma, jo mums  ir ļoti neviendabīga banku sistēma.

Merkeles paziņojums attiecas uz  „Sparkassen” un „Volksbanken” struktūru.

bet komercbankas un bankas,  kuras veic starptautisku darbību,

ir jāuzrauga ECB  un Londonas banku aģentūrai.

Šonedēļ mēs dzirdējām  amerikāņu stila runu

par valsts stāvokli  jeb drīzāk situāciju Savienībā.

Ja jums būtu jāvērtē Barrozu kungs,  kādu atzīmi jūs viņam liktu?

Labu. Vācijas vērtēšanas sistēmā  tas būtu „labi”.

Tātad franču sistēmā – 7 vai 8,  tā, lai visi saprastu. Labi.

Ātri noskatīsimies citus  šīs nedēļas notikumus.

Bīstamo medikamentu  labāka atklāšana.

Otrdien eirodeputāti balsoja  par uzlabotu zāļu kontroles sistēmu,

kur par bīstamām uzskatītas zāles  tiks ātrāk izņemtas no apgrozības.

2010. gada beigās eirodeputāti  un dalībvalstis vienojās

par jauniem farmakovigilances  noteikumiem ES.

Taču „Mediator” skandāls – tās Francijā  izraisīja vairāk nekā 1000 nāves gadījumu –

atklāja citus caurumus,  kuri būtu jālikvidē.

Par 20% mazāks enerģijas  patēriņš līdz 2020. gadam –

konkrēti pasākumi,  lai sasniegtu šo Eiropas mērķi.

Renovētas sabiedriskās ēkas,  lai tās padarītu videi draudzīgākas,

obligāti energoauditi  lielajiem uzņēmumiem,

precīzāki rēķini par enerģiju,  kuru pamatā ir reālais patēriņš:

eirodeputāti otrdien apstiprināja  energotaupības pasākumus visām jomām.

Vienādas tiesības  noziegumu upuriem visā Eiropā.

ES teritorijā veikto zādzību, uzbrukumu,  izvarošanu un citu noziegumu upuriem

jābūt vienādām pamattiesībām,  piemēram, psihologa atbalstam,

tiesu pieejamībai un tiesībām  saņemt kompensāciju par pārdzīvoto.

Šis balsojums  bija trešdienas darba kārtībā.

Ceļā uz banku savienību: beidzot!  Bet, dažuprāt, tā nav pareizā pieeja.

Tāds bija pirmdienas sarunu rezultāts starp  ekonomikā specializētiem eirodeputātiem.

Valstis beidzot ir atzinušas integrētas  banku uzraudzības nepieciešamību,

bet, liekas, nevēlas šo sistēmu padarīt  pārskatāmu un demokrātiski atbildīgu.

Trešdien bija paredzēts atklāt  debates ar visiem eirodeputātiem

un komisāru Mišelu Barnjē plenārsēdē.

Martin Šulc,  es jau to mazliet minēju,

diskusijas un runas  vienmēr ir vienas un tās pašas.

Mums jāzina, vai Eiropas  būs vairāk vai mazāk,

Es saprotu, kad sakāt, ka runas  vienmēr ir vienas un tās pašas.

Šis lēmums bija jāpieņem  jau pirms daudziem gadiem.

Manuprāt, tas ir viens no  pašreizējās krīzes cēloņiem.

Šis lēmums nav tikai par Eiropu,  kuras būs vairāk vai mazāk,

tas ir par Eiropas iestādēm,  kuras var rīkoties pat tad,

Citādāk viss Eiropā notiekošais  būs atkarīgs

no vienas valsts, kas tam piekritīs vai ne.  Tas notiek jau šobrīd.

Nevar būt kopējais tirgus  un monetārā savienība,

Tieši tas mūsdienās  rada skaidrības trūkumu.

„Vairāk vai mazāk Eiropas”  patiesībā nozīmē Eiropas valdību,

ko Parlaments var iecelt  un arī atlaist. Tas ir par to.

Cilvēki, kuri apšauba  Eiropas demokrātiskās iestādes,

liekas, laikrakstos un saskarsmē  ar vēlētājiem ir veiksmīgi.

Ļaudis, kuri patiešām apšauba  Barrozu un EP likumību, ir mazākumā.

Taču es uzskatu, ka mums  ir darīšana ar šādu fenomenu.

Lielākā daļa eiropiešu  atbalsta Eiropas ieceri,

ka šā gadsimta milzīgos izaicinājumus,

vidi, tirdzniecību, starptautiskās  monetārās attiecības, migrāciju,

nacionālas valstis vienas pašas  vairs nevar atrisināt. To zina visi.

Un, ja sakāt, ka šīm lietām  nepieciešams starptautisks risinājums,