Silvija Giljoma satraucas par krīzes ietekmi uz miljoniem eiropiešu ar invaliditāti, Gvido Milana atbalsta gan zvejniekus, gan zivsaimniecības politikas reformu.

7 dienas Eiropā: Krīze un invaliditāte / Ilgtspējīga zvejošana?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16158814/m004-0056-lvx.srt

Sveicināti EuroparlTV  „7 dienas Eiropā” 57. raidījumā.

Lai atskatītos uz nedēļas aktualitātēm,  esmu uzaicinājis Silviju Giljomu. Labdien!

Jūs esat franču eirodeputāte, piederat pie  EP Sociālistu un demokrātu grupas.

Jūs pārzināt invaliditātes jautājumus.  Pie tā atgriezīsimies.

Šonedēļ Eiropas Parlamentā  tiksies Eiropas Invalīdu forums.

Bet šajā raidījumā ir šāds noteikums.  Viena jautājumu un atbilžu minūte,

kurā jums jāatbild ar „jā” vai „nē”.  Aiziet!

Silvija Giljoma, pirmdien  Parlamentā ieradās

Francijas finanšu ministrs.  Tā bija pirmā reize.

Franciju kritizē kredītreitingu aģentūras.  Vai tas ir nopietni?

Francijā lielas cerības  tiek saistītas ar reformām.

ka varētu apsvērt  Grieķijas parāda norakstīšanu.

Vai tā vienkārši nav cena,  kas jāmaksā par eiro glābšanu?

Reizi par visām reizēm  norakstīt Grieķijas parādu?

un ļaudis runā par pētniecības upurēšanu,  lai glābtu KLP vai AK korekciju.

Vai jums šis risinājums patīk?  - Nē.

It nemaz. Šonedēļ Parlamentā  bija arī Pakistānas ārlietu ministre.

Viņa uzslavēja Palestīnas jauno novērotājas  valsts statusu ANO. Vai jūs to atbalstāt?

Jā. Ja varu atgriezties  pie vienas lietas...

Jūsu jautājumi daudz minēja  taupību un problēmas.

Ar budžetu ir saistīts  viens ļoti svarīgs jautājums,

Un tāpēc mums jāstrādā vēl vairāk.

Labi. Pirms sākam  sarunu par invaliditāti,

noskatīsimies nedēļas ziņu kopsavilkumu,  ko sagatavoja Karolīna Graso.

EP turpinās finanšu ministru vizītes.

Pirmdien Francijas un  Vācijas finanšu ministri

tikās ar Ekonomikas komitejas deputātiem.

un nākamo ES kopējo budžetu,  kas sagādā problēmas.

Eirodeputāti arī izmantoja iespēju  šos abus ministrus iztaujāt

par viņu attiecīgajām  valsts ekonomikas politikām.

kuru vada Vides komitejas  priekšsēdētājs Matiass Grote,

pirmdien devās uz Dohu, lai piedalītos  18. ANO Klimata pārmaiņu konferencē.

Tā ir izšķiroša sanāksme,  jo 1997. gadā parakstītais Kioto protokols

Tā mērķis bija ierobežot  CO2 emisijas.

ES ir svarīgi īstenot pagājušajā gadā  Durbanā uzņemtās saistības.

Mums jāiet tālāk. Vai Kioto vēl būs,  vai tomēr ne? To uzzināsim nākamnedēļ.

Krīze nesaudzē eiropiešus ar invaliditāti.  ES tādu ir 80 miljoni.

Trešdien EP priekšsēdētājs  Martins Šulcs

atklāja „Personu ar invaliditāti  Eiropas Parlamentu”.

eirodeputāti un pārstāvji, kuri aģitēja  par personu ar invaliditāti tiesībām,

pārrunāja turpmākās  desmitgades izaicinājumus

Liela uzmanība tiek pievērsta krīzei,  kas turpina ietekmēt neaizsargātākos,

it sevišķi, kā mēs zinām,  personas ar invaliditāti.

Pēc aplēsēm, Eiropā tā skar  80 miljonus cilvēku.

Tas ir milzīgs skaitlis.  Nesen Portugālē notika protesti,

nosodot sociālo tēriņu samazināšanu,  it sevišķi personām ar invaliditāti.

Jūs esat eirodeputāte  un arī Lionas mēra vietniece.

Esat apskatījusi invaliditātes jautājumus,  tāpēc tos ļoti labi pārzināt.

Tā kā Parlamentā notiek  šī lielā konference par invaliditāti,

kāds ir jūsu pašreizējais vērtējums?

Kā jau teicāt, tā skar  vairākus miljonus cilvēku,

un, jo bargāka būs taupības politika,

jo vairāk tā ietekmēs sociālos pakalpojumus  un neaizsargātākās personas.

Tas attiecas arī uz  personām ar invaliditāti,

jo darba tirgus  viņiem ir nepieejamāks,

jo paplašināta izglītība  viņiem ir nepieejamāka,

Mans vērtējums ir tāds,  ka Eiropai jārīkojas

un jāsniedz nepieciešamās un  pietiekamas vadlīnijas, analīzes,

lai dalībvalstis nodrošinātu  šīs iedzīvotāju pamatbrīvības –

piekļuvi darbam un iespēju  dzīvot tādu dzīvi, kādu viņi vēlas –

sociālajā jomā un it sevišķi  piekļuvi veselības aprūpei.

Pirms gada Parlaments un Padome,  Eiropas iestādes,

pieņēma Eiropas Invaliditātes  stratēģiju 2010.-2020. gadam

Ir pagājis gads un, protams,  ir par agru to vērtēt.

Bet vai taupības un  budžeta ierobežojumu kontekstā

jūs satrauc nākamais  Eiropas līmeņa budžets?

Protams. Kaut arī Eiropas  Sociālais fonds nav tieši saistīts

ar personu ar invaliditāti jautājumu, ir...

Vai jūs to nožēlojat?  - Jā, bet politikas nevar sadalīt.

Manuprāt, nepieciešams vispārīgāks  viedoklis par atstumtības apkarošanu,

kas ietver neaizsargātus cilvēkus,  un to vidū ir personas ar invaliditāti.

Taču pastāv risks. Ja ESF...  - Paskaidrosim par ESF.

Eiropas Sociālais fonds, kas atbalsta  darba un apmācības pieejamības politiku

un no kā daļa ir paredzēta invalīdiem.

Ja šo sociālo finansējumu samazinās,  šie cilvēki acīmredzami būs apdraudēti,

jo viņiem jau tagad ir problēmas  ar apmācību, viņi neiegūst labu darbu

un viņiem nebūs nepieciešamo resursu,

lai dzīvotu normālu,  līdzsvarotu dzīvi.

Šajā Eiropas stratēģijā 2010.-2020. gadam  uzskaitītie izaicinājumi ir milzīgi.

Tie min pieejamību,  līdztiesību, nodarbinātību...