Bijušais EP priekšsēdētājs saka, ka ES kaut kādā veidā ir ķepurojusies cauri krīzei, ir to pārcietusi, taču tai ir jāvirzās tālāk; Luksemburgas eirodeputāts nav pārliecināts, ka lidlauku pakalpojumu privatizācija palīdzēs.

7 dienas Eiropā: Eiropa kaut kā ķepurojas - tā saka bijušais priekšsēdētājs

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16328093/m004-0080-lvx.srt

Sveicināti raidījumā „7 dienas Eiropā”.

kurš ir tik ļoti īsts eiropietis, ka ir ieguvis  par to balvas un dažādas godalgas.

Tas ir Pets Kokss, kurš bija  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs

no 2002. gada janvāra  līdz 2004. gada jūlijam,

par ko pats daudzējādā ziņā  bija pārsteigts, cik atceros,

ņemot vērā to, ka divas  lielākās grupas EPP-ED un Sociālisti

pārmaiņus mēdz spēlēt pingpongu  ar priekšsēdētāja krēslā sēdošo,

turklāt Pets bija toreizējās ELDR  jeb Liberālo demokrātu grupas līderis.

Ir ļoti daudz apspriežamu jautājumu,  taču vispirms mūsu „Jā vai Nē” sadaļa,

kur uzdošu virkni jautājumu, uz kuriem  jums jāatbild tikai ar „jā” vai „nē”.

Vai jūs joprojām ticat Eiropas nākotnei?  -Jā.

Vai pietiekami daudz cilvēku tai tic?  -Jā.

Vai Īrijas eiro entuziasms  ir nedaudz izgaisis?

Vai „ķeltu tīģeris” var atkal rēkt?

Vai jūs satrauc nesenie notikumi Turcijā?

Šķiet, premjerministrs tagad uzskata, ka  viņam vairāk jāieklausās cilvēkos, redzēsim.

Labi. Vai tas kaitēs  viņu izredzēm pievienoties ES?

attiecībā uz Turcijas  pievienošanās sarunām,

un tām ir jābūt  daudz stratēģiskākām nekā līdz šim.

Labi. Vai jūs satrauc pret imigrāciju  vērstu partiju izaugsme un attieksme?

Vai ekonomikas krīzē  taupība bija pareizais risinājums?

Ir nepieciešami stingri pasākumi,  taču ne paralizējoši.

Vai, jūsuprāt, ļoti augstais jauniešu  bezdarbs ir ilgtermiņa problēma?

Ir grūti no tā atbrīvoties,  taču tas ir obligāti jādara.

Labi. Šīs sadaļas laiks ir beidzies,  tāpēc liels paldies.

Pēc brīža noskatīsimies  nedēļas ziņu apskatu.

Taču pirms tam,  vai, jūsuprāt, ekonomikas krīze

un ES zināmā mērā nepārdomātā  un haotiskā reakcija

ir kaitējusi Eiropas ideāla  atbalstam Eiropā?

Skatoties uz Eirobarometra aptaujām,  par to nav šaubu,

un tam ir pierādījumi. Tas nav tikai mans  viedoklis, tas ir vispārpieņemts uzskats.

Manuprāt, atbildi sarežģī tas,  ko Eiropa spēj vai nespēj paveikt.

Kad ES meklēja vajadzīgos instrumentus,  tās „instrumentu kaste” bija tukša

Šis sarežģījums ir tikai daļēji atrisināts.

krīze ir jāpārvar, nevis tikai jāaptur.

Viena no problēmām, iespējams,  bija tāda, ka vienotā valūta netika izveidota

ar domu,  ka krīzes vispār varētu iestāties.

Manuprāt, tad, kad tika izveidoti sākotnējie  noteikumi par to, kas ir pieņemami,

budžeta pārvaldības noteikumi  bija skaidri.

Līgumā bija minēta ideja  par kopīgām interesēm.

kad cilvēki sāka krāpties,  sākot ar pašiem ietekmīgākajiem,

un piemēroja paviršu, savstarpēju norunu  politiku, ECOFIN ministri neko nedarīja,

jo ikviens zināja,  ka tā būtu viņa kārta ugunslīnijā.

Tā bija bezdarbības cena,  un tā rezultātā atklājās fakts,

lai stiprinātu to, kas bija nepieciešams  monetārajā savienībā.

Labi. Pēc mirkļa  veltīsim tam vairāk laika,

taču tagad ar Polu Andersonu  īsumā apskatīsim šīs nedēļas notikumus.

Apmēram 40 miljoni cilvēku  dzīvo dziļā nabadzībā.

Viņu vidū ir bezpajumtnieki,  bezdarbnieki, vecāki cilvēki,

cilvēki ar invaliditāti,  kā arī daudzbērnu ģimenes.

Shēma, ko aizsāka 1987. gadā, lietderīgi  izmantojot ES pārtikas pārpalikumus,

beigs darboties pēc sešiem mēnešiem.

Nākamnedēļ deputāti balsos par shēmu,  kuras mērķis būs bezpajumtnieki un bērni.

Tās fonds būs 2,5 miljardi eiro,  kas tiks sadalīti septiņu gadu laikposmā.

Eirodeputāts, kas virza jautājumu EP,  saka, ka šī summa ir ļoti neatbilstoša,

taču tā tik un tā ir palīdzība cīņā  ar nabadzību un sociālo atstumtību.

pret organizēto noziedzību,  naudas atmazgāšanu, krāpšanos.

EP Īpašās komitejas organizētās  noziedzības jautājumos priekšlikums

ir izveidot ES prokurora institūciju,  kas apkarotu, izmeklētu, ierosinātu lietu

un nodotu tiesai noziegumus,  kas ietekmē ES finanšu intereses.

Prokurors saskaņotu un nodrošinātu  izmeklēšanas procesus valsts līmenī

kā Eiropols un Eiropas Birojs  krāpšanas apkarošanai jeb OLAF.

Darba kārtībā ir arī divi pasākumi,

kuriem ir galvenā loma vienotu  patvēruma procedūru ieviešanā visā ES,

tie ir izstrādāti, lai patvēruma meklētāju  izvērtēšana, uzņemšana būtu taisnīgāka.

Viens ir par starptautiskās  aizsardzības piešķiršanu

vai atņemšanu patvēruma meklētājiem  sešu mēnešu laikā.

Otrs ir saistīts ar cīņu pret terorismu,

ļaujot katras valsts policijai un Eiropolam  piekļūt datiem, kas tiek glabāti

Eiropas pirkstu nospiedumu datubāzē  jeb Eurodac, ko izmanto, lai atpazītu

patvēruma meklētājus un tos,  kas nelegāli šķērso ES robežas.

Pet Koks, „Jā vai Nē” sadaļā  jūs minējāt Turciju

un teicāt, ka ES attieksme  pret Turciju ir bijusi nekrietna.

Skatoties uz kaimiņiem,  tā teikt, plašākā skatījumā,

jūs vairākas reizes esat bijis Ukrainā,

lai mēģinātu tikt skaidrībā par ES attieksmi  pret Timošenko un pārējiem gadījumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija uz vietas,  un ko ES vajadzētu darīt?

ES un Ukrainas attiecības  kļuva ļoti vēsas

pēc dažādām tā sauktajām  selektīvajām tiesām,

kurās Timošenko, Lucenko  un pārējie ministri tika ieslodzīti cietumā.

Pirms gada Eiropas Parlamenta  priekšsēdētājs Šulcs

un Ukrainas premjerministrs  Azarovs rīkojās,

lai izveidotu augsta līmeņa politisku misiju,  kuru vadīja prezidents Kvašņevskis un es.