Jans Olbrihts (EPP, Polija) un Marta Andresena (EFD, AK) sniedz detalizētu skaidrojumu par struktūrfondiem un to, kāda būs finansējuma nākotne pēc 2014. gada.

360°: ES reģionu politikas nākotne

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15924135/d004-0006-lvx_mf.srt

Esiet sveicināti jaunā  „360°” izlaidumā.

Šodien padziļināti analizēsim  tā saucamos struktūrfondus

un Eiropas reģionu  politikas nākotni.

no grupas „Brīvības un  demokrātijas Eiropa”.

noskatīsimies īsu  Džulī Mārtinas sižetu.

Viņa devās uz Beļģiju  to apskatīt.

Liekas, ka Eiropa daudz  iegulda reģionu politikā.

Atrodamies Monsā, Beļģijas  nabadzīgākajā reģionā Ono.

Tomēr šis tehnoloģiju parks dažās  pētniecības jomās ir vismodernākais.

Šajā laboratorijā notiek materiālu,  arī plastmasas, pētniecība un izstrāde.

Tur ir telekomunikāciju pētniecības  un novitāšu centrs.

Šo tehnoloģiju parku uzbūvēja  ar ES līdzfinansējumu 50% apmērā.

Līdz 2007. gadam šī projekta  attīstīšanā ES reģionu politika

Mērķis bija stimulēt  reģionālo ekonomiku.

Veiksme. Tagad tehnoloģiju parkā  ir izveidoti 57 uzņēmumi,

kas reģionā radījuši  644 jaunas darbavietas.

Tā veiksmes upuris ir autostrāde,  pār kuru tagad plešas tehnoloģiju parks.

Laikā no 2007. līdz 2013. gadam  19 miljoni eiro tiks investēti

šajā ekonomikas  labiekārtošanas projektā.

Inovācija, ceļa infrastruktūras uzlabošana  vai darbavietu radīšana:

ir stiprināt ekonomikas un sociālo  kohēziju starp dažādiem reģioniem,

tādējādi izlīdzinot  nevienlīdzīgo attīstību.

Pieejamais finansējums  tiek izlietots trīs veidos.

ar zonēšanu vai dotācijām palīdzēt  praktiski izveidot uzņēmumus,

kas būs lielāki, nekā tos būtu  iespējams iegūt citādākā veidā.

ar pētniecības un izstrādes attīstību  un arī, protams, ar apmācību.

Visbeidzot, tā kā arī ir svarīgi  palielināt pievilcīgumu,

atbalsts pilsētu attīstībai  un teritoriālajai attīstībai.

ES rūpējas par visiem  saviem reģioniem - to ir 271.

2007.-2013. gada periodam tā ir  nolikusi malā 308 miljardu eiro budžetu.

piešķir nabadzīgākajiem reģioniem,  tas ir konverģences mērķis.

To var saņemt tie reģioni,  kuros IKP uz iedzīvotāju

ir mazāks nekā 75%  no vidējā ES līmeņa.

Tie ir 99 reģioni, kuri lielākoties  atrodas jaunajās dalībvalstīs.

Reģionu politiku  var salīdzināt ar eskadriļu.

Ir jārīkojas tā, lai visa  eskadriļa ātri progresētu,

tāpēc mēs dodam naudu,  lai viņi to izdarītu.

16% reģionu politikas finansējuma mērķis  ir konkurētspēja un darbavietu radīšana.

Tas aptver visus Eiropas reģionus,  uz kuru neattiecas pirmais mērķis.

Visbeidzot, tikai 2,5% finansējuma ir  paredzēti Eiropas teritoriālajai sadarbībai,

pārāk liels uzsvars tiek likts  uz ekonomikas aspektu,

bet nepietiekams - uz lietām,  kas ir saistītas ar ikdienas dzīvi,

sadarbību kultūras,  universitāšu vai citās sfērās.

Bagātie reģioni baidās, ka taupības  pasākumu dēļ tie zaudēs finansējumu.

To pārstāvji pret to  protestēja 2010. gadā.

Ir pavisam droši,  ka reģionu politika tiks reformēta.

lai finansējumu, kaut arī mazāka apjoma  nekā līdz šim, varētu izmantot,

lai sasniegtu rezultātu,  kas būs daudz efektīvāks.

Lai kas arī notiktu,  nākamās reģionu politikas finansējums

būs cieši saistīts  ar pētniecību un izstrādi.

Marta Andresena, par ES budžeta  nākotni ir daudz jautājumu.

Vai tad naudas būs vairāk vai mazāk?  Kā tieši tas darbosies?

Mēs redzējām dažādas iespējas –  reģioni, konkurētspēja utt.

ir mazāk naudas, ko piešķirt  dažādām ES budžeta programmām.

Tāpēc, visticamāk,  tā tiks samazināta.

Bet mums jāsaprot, kāds ir šo  struktūrfondu veiksmes indikators.

Grieķija ir saņēmusi struktūrfondus  vairāk nekā 60 miljardu eiro apmērā,

Jautājums ir par to, kā ir iespējams,  ka Grieķija nevarēja ar visu šo finansējumu

radīt savas ekonomikas izaugsmi?  Ko viņi ar šo naudu izdarīja?

Spānija ir saņēmusi 130 miljardus,  Portugāle – 80 miljardus.

Vai jūs teiktu, ka problēma ir krāpšana?  Vai tāpēc tas nedarbojas?

Teicu, ka nezinām, vai nauda tiek atbilstoši  izlietota un vai to dara pareizie cilvēki.

Tā kontrolēšana, iespējams,  ir pārāk sarežģīta un dārga

ne vien Eiropas Komisijai,  bet arī dalībvalstīm,

kurām jāuzrauga, lai aģentūras naudu  tiešām ieguldītu tur, kur nepieciešams.

Taču šodien situācija ir tāda, ka ir valstis,  kuru ekonomikā nav bijusi izaugsme

un kurās ir ieguldīts daudz naudas,  daudz struktūrfondu.

Jan Olbriht, pāriešu ar  šo jautājumu pie jums.

Tas darbojas labi, ja apskatām  kohēzijas politikas rezultātus