Vai Komisija ieklausās eirodeputātos? Vai pilsoņiem ir pārāk maza, bet lobijiem - pārāk liela teikšana Eiropā? Ātrs kopsavilkums par Eiropas tiesību aktu izveidi.

360°: Eiropas likumu izveide

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15980137/d004-0009-lv_mf.srt

un - patīk vai ne - šie EP  un ES Padomes pieņemtie likumi

Bet kā šos tiesību aktus  ievieš praksē?

Lai to pārrunātu,  šeit ir divi viesi.

Dāmām priekšroka.  Jó napot, Gurmai kundze. Labdien!

Jūs esat Sociāldemokrātu  eirodeputāte no Ungārijas

un Konstitucionālo jautājumu  komitejas priekšsēdētāja vietniece.

Jūs esat labi zināms.  Jūs esat franču eirodeputāts

un Ekonomikas un  finanšu lietu koordinators

Jūs vairākkārt bijāt referents par svarīgiem  jautājumiem, tāpat kā Gurmai kundze.

Noskatīsimies šo animācijas filmu.  Aiziet!

Sveiki, mani sauc Alisija,  esmu no Latīnas Itālijā.

Es gribētu zināt,  kā tiek pieņemti Eiropas likumi.

Lai arī kāda kārtība  būtu dalībvalstīs,

Eiropas Savienībā tikai Komisija  var ierosināt direktīvas

Ne valstīm, nedz arī EP  nav tādas varas.

Taču šie priekšlikumi nekad  nerodas no zila gaisa.

Patiesībā Eiropas Komisija  ieklausās eiropiešu viedokļos,

kas atbalsta vai iebilst  pret jaunu likumu izveidi.

Šajā posmā ir iesaistīti  arī eirodeputāti.

Sākot ar 2012. gadu, ES pilsoņi varēs  pieprasīt jaunus likumprojektus tiešā veidā.

Lai to izdarītu, 1 miljonam eiropiešu  no vismaz 7 valstīm

Pēc visu pušu uzklausīšanas Komisija  beidzot iepazīstina ar likumprojektu.

Tā sākas ilgs process,  kas aizņem 12 līdz 18 mēnešus.

Pēc tam likumprojekts tiek nodots  ES Padomei, kas pārstāv valstis,

un ES Parlamentam,  kas pārstāv pilsoņus.

80% gadījumu šīm abām  iestādēm ir līdzvērtīga vara.

To sauc par parastu  likumdošanas procedūru.

Likumus neizdod  pilnīgi visās jomās.

ES var izdot likumus par ekonomiku,  lauksaimniecību, transportu...

Bet valstīm ir  absolūtas veto tiesības,

piemēram, sociālā nodrošinājuma,  nodokļu, ārlietu un aizsardzības jomā.

Pirms likumprojektu pieņemšanas  tos izskata iestādes.

ES Padome un EP groza likumprojektus  atbilstoši savām interesēm

un atbilstoši iegūtajam  balsu vairākumam.

Tā kā valstis un eirodeputāti ļoti  reti uzreiz panāk vienprātību,

Ir iespējami divi rezultāti.  Vai nu abas iestādes panāk kompromisu

un pēc eirodeputātu balsojuma  likumprojektu var pieņemt,

vai arī vienošanās nav panākta  un sarunas ir jāturpina.

īsā laikā, pirms termiņa beigām,  ir jāpanāk vienošanās.

Ja joprojām valda nevienprātība,  likumprojekts cieš neveiksmi

Kad tiek panākta vienošanās, tiek oficiāli  pieņemts jaunais Eiropas likums

un tad tas ir jāpiemēro  visām dalībvalstīm.

Gandrīz visām. Dažreiz var  piemērot izņēmuma gadījumu.

Ja valstis to nevar izpildīt,  vēlreiz rīkosies Eiropas Komisija.

Tā var likt tām  ievērot noteikto kārtību.

Un, ja tas neizdodas,  tad šo lietu pārņem ES Tiesa.

Sliktākajā gadījumā valstīm  var piemērot lielu soda naudu,

Labi. Animācijas filmā redzējām,  ka ir trīs galvenie posmi,

lai Eiropas Savienībā izveidotu  regulas un direktīvas.

Pirmais posms -  atgriezīsimies pie paša sākuma.

Kā tika teikts filmā,  likumi nerodas no skaidrām debesīm.

Notiek ilgstošas diskusijas  starp NVO, pilsonisko sabiedrību,

eirodeputātiem, Padomi  un dalībvalstu pārstāvjiem.

Bet būtu jāpasaka, ka ES  neizdod likumus visās jomās.

Vai tas ir labi vai slikti? Tai ir specifiskas  kompetences jomas. Žan Pol Gozē.

ES izdod likumus jomās,  ko atļauj līgumi.

Tas ir jāpasaka,  jo mūsu pilsoņi bieži vien sūdzas,

ka ES nerīkojas, kaut gan tas  neietilpst tās kompetencē.

Gurmai kundze.  - Jaunais Lisabonas līgums skaidri nosaka,

ka Eiropas Parlamentam  ir daudz lielāka vara,

tāpēc mēs kopīgi pildām  likumdošanas un budžeta funkcijas.

Mēs Padomē negribam  izmantot jautājumu laiku tāpēc,

ka tas vairs nav nepieciešams. Mums ir  nepieciešams īpašs jautājumu laiks

par citām lietām,  kuras neaptver likumus vai budžetu.

Otra svarīga lieta ir tāda, ka atšķirībā  no tradicionālajiem parlamentiem

ne EP, nedz arī Padome nevar  ierosināt likumus - to dara Komisija.

Līdz ar to EP bieži vien  tiek lūgts sniegt iepriekšēju viedokli

un ierosināt tiesību  aktu priekšlikumus.

Jautājums par to, vai jums tomēr ir sajūta,  ka jūsos bieži vien ieklausās?

Šis instruments ir Parlamenta  pašiniciatīvas ziņojums.

Vairāku komiteju eirodeputāti  nosaka jomas,

kurās, viņuprāt,  būtu lietderīgi izdot tiesību aktus.

Mēs ne vien paziņojam  tiesību akta nosaukumu,

bet arī norādām, kas, mūsuprāt,  šim tiesību aktam būtu jāietver.

Tā nav iniciatīva,  tas ir iniciatīvas priekšlikums.

Pēc tam Komisijai jānolemj,  vai rīkoties ar šo iniciatīvu vai nē.

Es teiktu, ka eirodeputātos  mēreni ieklausās.

Bet dažreiz mēs jau iepriekš zinām,  ka tiks izveidots likumprojekts,

un mēs izmantojam pašiniciatīvas ziņojumu,  lai sniegtu savu viedokli,

pirms Komisija pabeidz  darbu pie likumprojekta.

Vai, jūsuprāt, jūsos ieklausās,  Gurmai kundze?

Es cieši uzskatu, ka Parlamentam  ir daudz lielāka vara.