Vai Eiropas Savienībai joprojām būtu jāpiešķir "atlaide" britu iemaksām ES budžetā? Pervenša Beresa uzskata, ka nē, un atsaucas uz solidaritāti, bet Džeimss Eless aizstāv AK nostāju.

360°: Francija pret Angliju AK korekcijas jautājumā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16072180/d004-0015-lv_mf.srt

Kurš maksā visvairāk un vismazāk,  lai Eiropa varētu darboties?

Finanšu krīzes laikā  šis jautājums būtu jāuzdod.

Kāpēc briti saņem korekciju jeb atlaidi -  kā jums labāk patīk to saukt -

par saviem maksājumiem  Eiropas budžetā?

Pirms sāpīgas dalībvalstu  vienošanās par budžetu,

lai izveidotu ES finanšu shēmu  periodam pēc 2014. gada,

šodien mēs koncentrējamies  uz slaveno AK korekciju.

Tāda ir šodienas  raidījuma „360°” tēma.

Dāmām priekšroka.  Pervenša Beresa, paldies, ka atnācāt.

Jūs esat franču  sociālistu eirodeputāte

un EP Nodarbinātības un  sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja.

Jums pretī ir Džeimss Eless.  Jūs esat britu eirodeputāts

un piederat pie EP Konservatīvo  un reformistu grupas.

Paldies jums abiem,  ka pieņēmāt mūsu ielūgumu.

noskatīsimies trīs minūšu garu  animācijas filmu,

lai censtos izprast,  kas ir AK korekcija. Aiziet!

Angļi Eiropas budžetā iemaksā  mazāk nekā citas valstis.

Pašreizējais Eiropas Savienības  budžets veido 140 miljardus eiro.

Un visām dalībvalstīm  jāveic tajā iemaksas.

Taču dažas valstis  maksā mazāk nekā citas.

2006. gadā briti guva labumu  no milzīgas AK korekcijas.

Angļi runā par  korekciju jeb atlaidi.

Taču francūži runā  par „britu čeku”.

Citiem vārdiem,  francūži maksā mums, britiem.

Briselē to vēl diplomātiskāk  sauc par korekcijas mehānismu

Tas viss sākās 1984. gadā,  Fontenblo samitā,

ar Margaretas Tečeres  slaveno paziņojumu:

Mēs lūdzam atmaksāt  milzīgu daļu mūsu pašu naudas.

Tolaik Apvienotajai Karalistei  bija iemesls, lai iebilstu.

Tā bija daudz nabadzīgāka  nekā citas ES valstis.

Taču Eiropas budžetā tā maksāja  daudz vairāk, nekā saņēma pretī.

Tā iemesls bija kopējās  lauksaimniecības politikas budžets,

kas aptver vairāk nekā 70%  no Eiropas budžeta.

Vislielāko labumu no tās gūst  lielās lauksaimniecības valstis,

Atgūt mūsu pašu naudu...  Atgūt, atgūt, atgūt, atgūt, atgūt...

Atgūt mūsu naudu,  atgūt mūsu naudu.

„Britu rēķinu” veido  gara matemātiska formula.

Jūs to nesaprotat?  Tas nav pārsteigums.

28 gadu laikā šis aprēķins  ir kļuvis ārkārtīgi sarežģīts.

Pret AK korekciju  bieži vien tiek vērsta liela kritika.

Un tās savukārt saņēma  šīs korekcijas korekciju.

Kopš tā laika par britu rēķinu  tās maksā mazāk nekā citas valstis.

Tas attiecas uz Vāciju,  Nīderlandi, Austriju un Zviedriju.

Un Franciju? Tā joprojām  saņem visvairāk KLP līdzekļu.

Vai šie korekcijas maksājumi  drīz beigsies?

Francūži un angļi  vairs negrib vest sarunas.

Šīs debates vēl nav beigušās.  It nemaz ne.

Džeims Eles, pirmais jautājums.  Vai jūs šai summai piekrītat?

AK korekcija laika periodam   no 2007. līdz 2013. gadam

veido 31 miljardu eiro,  26 miljardus sterliņu mārciņu.

ņemot vērā iemeslu, kāpēc tā  vispār pastāvēja, kā redzējām filmā.

Mēs budžetā maksājam gandrīz tādu  pašu summu kā pārējās lielās valstis,

bet mēs saņemam mazāk,  un tas vienmēr ir bijis nemainīgi.

Mūsu maksājums pēdējos  trīs gados ir divkāršojies,

Tāpēc, kaut arī šīs summas  ir diezgan lielas, skatot tās atsevišķi,

ņemot vērā kopējo budžetu par šiem  septiņiem gadiem, t.i., 1000 miljardus,

AK korekcijā tiek ieskaitīta maza daļa.

Pervenša Beresa,  jūs acīmredzot domājat citādāk.

Vai jūs uzskatāt,  kā redzējām animācijas filmā,

ka vienubrīd tas bija pamatoti,  bet tagad vairs ne.

Deputāti Parīzē patiešām uzskata,  ka tas vairs nav pamatoti. Vai piekrītat?

Šajā filmā varējām redzēt,  ka matemātiskā formula

ir ļoti gara un,  protams, ļoti sarežģīta.

Baidos, ka šajā garajā un  sarežģītajā formulā trūkst dažu datu.

Manuprāt, ņemot vērā tagadējo  situāciju Apvienotajā Karalistē,

to nevar salīdzināt ar  situāciju 1984. gadā.

Protams, ja apskatām vēl  vienu jautājumu - iekšējo tirgu -,

varam redzēt, ka AK no iekšējā tirgus  ir guvusi lielu labumu.

Taču tas jūsu garajā un sarežģītajā  formulā netiek ņemts vērā.

Tā nav mūsu. Tā ir valstu  un valdību vadītāju formula.

Kopš paša sākuma 1984. gadā  tā ir attīstījusies.

Bet es atceros, ka pēdējo reizi,  tātad 2006. gadā,

kad mēs piekritām  jaunākajam finanšu plānam,

Mēs sev noteicām datumu,  lai finanšu plānu vidū,